Rīgas domē uzņēmumu vadītāju meklēšana uzticēta Strautiņai-Ušakovai

Izvēlēties Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadību līdz šim bija mēra vai vicemēra vienpersoniskas tiesības, kas visai bieži tika izmantotas, valdēs iekārtojot partijas biedrus, arī bez atbilstošas pieredzes un kompetences. Pēc izmaiņām Publisko kapitālsabiedrību pārvaldības likumā RD pirms gada pieņēma jaunu valdes locekļu atlases kārtību. Likums prasa atklātu nominācijas procesu, kurā būtu jāizvēlas kompetenti un profesionāli kandidāti, neņemot vērā politiskās simpātijas, un šāds mērķis ir definēts arī attiecīgajos RD iekšējos noteikumos.

Izmaiņu nepieciešamību var izskaidrot ar vienkāršu piemēru. Lai kļūtu par «Rīgas satiksmes» trolejbusa vadītāju, ir jāizpilda vairākas prasības. Piemēram, jābūt transportlīdzekļa vadītāja «TROL» kategorijas apliecībai, jābūt zināšanām par trolejbusa uzbūvi, labai saskarsmes kultūrai. Taču, lai kļūtu par vienu no pašas «Rīgas satiksmes» vadītājiem, proti, valdes locekļiem, vismaz līdz šim pietika ar pazīšanos galvaspilsētas politiskajā vadībā.

Bez ilggadējā «Rīgas satiksmes» vadītāja Leona Bemhena, uzņēmuma valdē šobrīd strādā kādreizējā advokāte, Jūrmalas domes deputāte no «Saskaņas» Larisa Loskutova, bijusī Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Inese Švekle no vicemēra Andra Amerika partijas «Gods kalpot Rīgai» un kādreizējais labklājības ministrs Andrejs Požarnovs – agrākais tēvzemietis, kurš nomainījis vairākas partijas, bet tagad vada Amerika partijas satelītu «Gods kalpot mūsu Latvijai».

Arī iepriekš «Rīgas satiksmes» valdē ir darbojušies vairāki Rīgas domnieki no «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» - Vadims Baraņņiks, Maksims Tolstojs, Nikolajs Zaharovs, Andris Bērziņš un Irina Vinnika.

Taču nu vismaz formāli likums tik viegli kā agrāk politiķus uzņēmuma valdē Rīgas mēram Nilam Ušakovam ielikt vairs neļauj. Tagad, kad ir atbrīvojusies vakance valdē, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins ir piesaistīts kā pagaidu valdes loceklis. Savukārt pastāvīgo meklē konkursa komisija.

Tās locekļi ir RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks («Saskaņa»), RD Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš, RD Personāla nodaļas vadītāja Rita Logina un RD Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Savukārt komisijas vadītājs saskaņā ar RD iekšējiem noteikumiem ir Rīgas mērs vai viņa izvirzīts pārstāvis. Ušakovs ir izvēlējies tur virzīt savu biroja vadītāju un laulāto draudzeni Ivetu Strautiņu-Ušakovu. Neviens no Ušakoviem nekādas problēmas vai riskus šajā apstāklī nesaskata. «Es šeit, stāvot jūsu priekšā, esmu mēra biroja vadītāja, un tāda esmu jau astoto gadu – pirms kļuvu par viņa sievu. Tātad šeit jūsu priekšā nestāv tikai un vienīgi mēra kundze,» intervijā «de facto» saka Strautiņa-Ušakova.

«Ko nozīmē «ģimenes uzņēmums»? Es varēju šo komisiju vadīt pats, līdz ar to man nav nepieciešami nekādi speciāli risinājumi, lai kaut ko apietu. Es varēju to vadīt pats, es varēju deleģēt jebkuram citam, atbilstoši nolikumā izteiktajām prasībām Rīgas domes pārstāvim. Esmu izmantojis šajā tehniskajā posmā tieši šo risinājumu,» apgalvo arī pats Ušakovs.

Vai priekšnieks un padotā, kas ir arī laulātie, konkursa gaitā nepārrunā pieteikušos kandidātu uzvārdus? Tiešu atbildi uz šo jautājumu viņi nesniedz, bet abi uzsver, ka Ušakovam kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim būtu visas tiesības to zināt. Noteikumi gan paredz: visiem komisijas locekļiem ir jāapliecina, ka viņi neizpaudīs ziņas par kandidātiem trešajām personām.

To apstiprina arī Rīgas domes jurists Jānis Liepiņš, kurš pats ir parakstījis šādu apliecinājumu: «Notiekas šī apmaiņa vai nenotiekas – es domāju, ka abas divas ir amatpersonas un abas divas arī izvērtē. Atbilstoši tam, ja gadījumā kaut kāds pārkāpums būs, tad sodīs abus divus. Bet šinī gadījumā es domāju, ka Strautiņas kundze ir pietiekoši pieredzējusi un zvērināta advokāte. Es domāju, ka viņa ļoti labi zina sekas šādam likuma pārkāpumam...» Ja Strautiņa-Ušakova informāciju par konkursu vīram atklātu, tas būtu likumpārkāpums, saka Liepiņš.

«Rīgas satiksmes» konkursā pieteikties var vēl visu nākamo nedēļu, un pagaidām kandidātu skaits vēl nav zināms. Taču komisija ar gandrīz tādu pašu sastāvu un arī Strautiņas-Ušakovas vadībā šoruden jau izvēlējās divus valdes locekļus AS «Rīgas Centrāltirgus» (RCT). Viens no viņiem, kuru Ušakovs iecēla arī par valdes priekšsēdētāju, ir Andris Morozovs.

Vasarā no RCT valdes tika padzīts iepriekšējais vadītājs Anatolijs Abramovs, kurš tonedēļ kļuva par aizdomās turēto jau otrā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesā, un aizgāja kādreizējā domniece no «Saskaņas» Tatjana Lukina. «Saskaņas» sarakstā Saeimas vēlēšanās kandidējušais Morozovs, kurš vada arī partijas jauniešu biedrību «Restart.lv,» tobrīd kļuva par pagaidu valdes locekli, lai gan iepriekš nekādas pieredzes pašvaldības uzņēmumos viņam nebija.

Morozovs gan apgalvo, ka viņa partejiskā piederība te nebija svarīga: «Kā mēs zinām, Centrāltirgum vēsture ar valdes locekļiem un valdes priekšsēdētējau ir visnotaļ raiba, tāpēc attiecīgi bija moments, kad bija vakantas vietas. Man Centrāltirgus nav svešs, jo mēs darbojāmies arī Maskavas forštatē kā sociālie projekti, un es piedāvāju savu kandidatūru, iesūtot arī savu CV un motivācijas vēstuli departamentam. Un attiecīgi, kad jautājums bija pacelts par valdes locekļa nepieciešamību, nu mans CV vienkārši arī bija pie rokas.»

Šis pārsteidzošajām sakritībām pilnais stāsts gan ir mazāk ticams nekā Ušakova atzīšanās: «Kā pagaidu valdes locekli – domes priekšsēdētājam ir tādas tiesības ielikt cilvēkus, ja ir attiecīgi tāda tehniska nepieciešamība.»

Jau vasarā, vēl būdams tikai pagaidu valdes loceklis, Morozovs sāka savu publicitātes kampaņu «Centrāltirgus» avīzē. Tas liek minēt, ka viņš gatavojās uz ilgāku palikšanu valdē. Šis salīdzinoši īsais laiks Morozovam palīdzēja arī konkursā, atzīst komisijas vadītāja Strautiņa-Ušakova: «Vienīgā priekšrocība viņam bija tā, ka viņš kādu laiku jau ieņēma šo amatu kā pienākumu izpildītājs. Tātad objektīvi viņam varbūt bija kaut kāda papildu informācija, kas nebija citiem kandidātiem.» Strautiņa-Ušakova gan apgalvo, ka Morozovs jebkurā gadījumā bija labākais kandidāts, un to apliecinot arī tas, ka visi pārējie komisijas locekļi vērtēšanas tabulā viņam salikuši augstākos punktus.

Tie visi bija RD darbinieki, un tā tas ir arī tagad – «Rīgas satiksmes» konkursā. Lai gan iekšējie noteikumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā darbam komisijā piesaista neatkarīgu ekspertu vai novērotāju ar padomdevēja tiesībām, līdz šim tas nav noticis. Vai šāda nepieciešamība kādreiz varētu rasties? Ušakova līdzšinējā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldībā to liek apšaubīt.

Arī viņa biroja vadītāja neslēpj, ka labprāt iztiktu bez konkursiem vispār: «Ja Saeima nebūtu pieņēmusi šos likuma grozījumus, konkrēti definējot, ka tagad, lai atlasītu valdes vai padomes locekļus, ir jātaisa atklāts konkurss, tad es domāju, ka mēs turpinātu pieturēties pie šīs politikas. Ka mēs atrodam cilvēkus paši, kuriem mēs atbilstoši viņu izglītībai, pieredzei un visam citam uzticamies kā personai, jo es domāju, ka tā dara absolūti jebkurš darba devējs, jo viņš no tiem cilvēkiem prasa konkrētu atbildību, zināšanas, vēlas izmantot viņa pieredzi sava uzņēmuma attīstībā.»

Uz norādi, ka šādi tika izvēlēts arī Abramovs, Strautiņa-Ušakova attrauc: «Neiztiek bez kļūdām.» Jāpiebilst, ka ar šo atziņu parasti arī ir aprobežojusies Rīgas domes vadības politiskā atbildība par problēmām vai likumpārkāpumiem pašvaldības kapitālsabiedrībās. Par Abramovu Ušakovs vēl pavasarī klāstīja, ka būtu jāļauj viņam pabeigt vairāki RCT iesāktie projekti, un vispār - finanšu rezultāti liecinot, ka viņš esot strādājis ļoti labi.