Morozovs gan apgalvo, ka viņa partejiskā piederība te nebija svarīga: «Kā mēs zinām, Centrāltirgum vēsture ar valdes locekļiem un valdes priekšsēdētējau ir visnotaļ raiba, tāpēc attiecīgi bija moments, kad bija vakantas vietas. Man Centrāltirgus nav svešs, jo mēs darbojāmies arī Maskavas forštatē kā sociālie projekti, un es piedāvāju savu kandidatūru, iesūtot arī savu CV un motivācijas vēstuli departamentam. Un attiecīgi, kad jautājums bija pacelts par valdes locekļa nepieciešamību, nu mans CV vienkārši arī bija pie rokas.»
Šis pārsteidzošajām sakritībām pilnais stāsts gan ir mazāk ticams nekā Ušakova atzīšanās: «Kā pagaidu valdes locekli – domes priekšsēdētājam ir tādas tiesības ielikt cilvēkus, ja ir attiecīgi tāda tehniska nepieciešamība.»
Jau vasarā, vēl būdams tikai pagaidu valdes loceklis, Morozovs sāka savu publicitātes kampaņu «Centrāltirgus» avīzē. Tas liek minēt, ka viņš gatavojās uz ilgāku palikšanu valdē. Šis salīdzinoši īsais laiks Morozovam palīdzēja arī konkursā, atzīst komisijas vadītāja Strautiņa-Ušakova: «Vienīgā priekšrocība viņam bija tā, ka viņš kādu laiku jau ieņēma šo amatu kā pienākumu izpildītājs. Tātad objektīvi viņam varbūt bija kaut kāda papildu informācija, kas nebija citiem kandidātiem.» Strautiņa-Ušakova gan apgalvo, ka Morozovs jebkurā gadījumā bija labākais kandidāts, un to apliecinot arī tas, ka visi pārējie komisijas locekļi vērtēšanas tabulā viņam salikuši augstākos punktus.
Tie visi bija RD darbinieki, un tā tas ir arī tagad – «Rīgas satiksmes» konkursā. Lai gan iekšējie noteikumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā darbam komisijā piesaista neatkarīgu ekspertu vai novērotāju ar padomdevēja tiesībām, līdz šim tas nav noticis. Vai šāda nepieciešamība kādreiz varētu rasties? Ušakova līdzšinējā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldībā to liek apšaubīt.