/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/09/8495519t1hb671.jpg)
Baltijas valstīm vairāk vajadzētu satraukties par Eiropas Savienības sabrukumu nekā par transatlantiskajām attiecībām, intervijā žurnālam «Ir» saka Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ilvess: Baltijas valstīm jāsatraucas par ES sabrukumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Ilvesa domām, NATO ir ASV svarīgākās līgumattiecības ar Eiropu un tās ir labi darbojušās, bet viņš uzdod jautājumu, kas notiks, ja [4. decembrī Itālijas premjerministrs Mateo] Renci zaudēs referendumā un atkāpsies no amata, jo galvenais opozicionārs Bepe Griljo grib referendumu par Eiropas Savienību.
«Kas notiks, ja Marina Lepēna kļūs par Francijas prezidenti? Viņa arī grib rīkot referendumu par izstāšanos no ES. Kas tad notiks? Paliks kaut kāda Ziemeļu federācija? Dziļākie jautājumi par fiskālo atbildību nav atrisināti, tie nepazudīs, un neticu, ka Vācija šajos jautājumos piekāpsies. Ir jādomā par neiedomājamo,» sacīja Ilvess.
Savukārt uz jautājumu par sliktāko scenāriju, proti, vai tādā gadījumā varētu turpināt pastāvēt mazāka ES un vai tajā vietas būtu Baltijas valstīm, Ilvess atbild, ka nezin vai tāda varētu saglabāties.
«Vai mums tur būtu jābūt? Mums nebūtu izvēles. Nu, būtu izvēle, ja mēs vēlētos kļūt par Moldovu,» piebilda Ilvess.