Latvija aicina Krieviju uz sarunām par militārajām mācībām pierobežā

Ministrija ir nosūtījusi atbildes vēstuli Krievijas militārajam atašejam Latvijā, uzaicinot kaimiņvalsts pārstāvjus uz tikšanos Rīgā.

AM atgādina, ka Latvija ir nepārtraukti norādījusi uz to, ka Krievijas militārās aktivitātes pierobežā, tai skaitā militārās infrastruktūras attīstība, rada nopietnas bažas par kaimiņvalsts nodomiem. Turklāt Krievija īsteno savas militārās aktivitātes laikā neinformējot savas kaimiņvalstis par to norises laiku un vietu. Tādēļ tikšanās reizes mērķis būtu panākt lielāku atklātību no kaimiņvalsts puses.

Ministrija plāno pārrunāt jautājumus par Krievijas militārajām aktivitātēm, tai skaitā plaša mēroga mācībām Latvijas pierobežā.

AM šā gada augustā saņēma vēstules no Krievijas atašeja Latvijā, kurās Krievija aicināja uz drošības konsultācijām Maskavā, lai ekspertu līmenī pārrunātu turpmāko militāro sadarbību. Latvija norādīja, ka sagaida konkrētus priekšlikumus no Krievijas puses, lai mazinātu tās agresīvo rīcību pie Latvijas robežas.

Vienlaikus atbildē ministrija vērsa Krievijas uzmanību, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un tā neredz iespēju atjaunot politiski militāro sadarbību, kas tika pārtraukta pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī.

Tajā pašā laikā AM Krievijas pusei norādījusi, ka neizslēdz dialogu, lai veicinātu uzticību abu valstu starpā, kā arī mazinātu incidentu draudus virs Baltijas jūras. Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta darbībās, kas mazinātu saspīlējumu reģionā, ko radījušas Krievijas agresīvās militārās darbības pie Latvijas robežām.

Jau šā gada aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, mudināja Krievijas pusi nodrošināt lielāku militāru aktivitāšu caurskatāmību Latvijas pierobežā. Tāpat ministrs apstiprināja nepieciešamību uzturēt savstarpēju dialogu ar Krieviju, lai veicinātu uzticēšanos un drošību reģionā.

AM atgādina, ka NATO-Krievijas formālas attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. Plānotās konsultācijas ekspertu līmenī Rīgā ir saskaņā ar kopējo NATO politiku.

AM akcentē, ka jau kopš 2003. gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.