Valdība atbalsta dronu izmantošanas regulējumu

Patlaban spēkā ir 2016.gadā izdoti Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi», taču regulējums nav visaptverošs un ir morāli novecojis.

Jaunais noteikumu projekts paredz pamatprasības attiecībā uz bezpilota gaisa kuģi (piemēram, prasības attiecībā uz gaisa kuģa konstrukciju un aprīkojumu, gaisa kuģa identificēšanu (atpazīšanu), kopējo pacelšanās masu, apdrošināšanu pret trešajām personām nodarīto kaitējumu), tā lidojumiem, piemēram, diennakts laiks, kad lidojumi atļauti, to redzamība, attālums no personām, īpašuma uz zemes, citiem gaisa telpas lietotājiem, publisko pasākumu norises vietām, kā arī pieļaujamais lidojumu augstums.

Tāpat jaunais regulējums paredz prasības bezpilota gaisa kuģa pilotam un lidojumu novērotājam (piemēram, vecums, pilota identificēšanas (atpazīšanas) iespējamība, lidojumu novērotāja pieaicināšanas nepieciešamība, nosacījumi par alkoholisko un citu apreibinošo vielu lietošanu), kā arī nosaka kārtību, kādā veic bezpilota gaisa kuģa lidojumus Latvijas kontrolējamā gaisa telpā un tās tuvumā un nekontrolējamā gaisa telpā.

Noteikumu projekts arī paredz kārtību bezpilota gaisa kuģa lidojumu atļaujas saņemšanai, ieviešot vienotu iesnieguma veidlapu, nosaka objektus, virs kuriem un kuru tuvumā ir aizliegts veikt lidojumus (ietverti objekti atbilstoši Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Latvijas Bankas iesniegtajai informācijai).

«Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertās tiesību normas jau šobrīd pieļauj Civilās aviācijas aģentūrai ierosināt un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī uzlikt administratīvos sodus, ja pārkāpumu izdarīšanā iesaistīti bezpilota gaisa kuģi,» norāda SM.

Civilās aviācijas aģentūra izstrādā grozījumus likumā par aviāciju, kura mērķis ir civilās aviācijas nozares administratīvo pārkāpumu kodifikācija. Nolūkā paplašināt tvērumu un mazināt interpretācijas iespējas minētajā likumprojektā paredzēts ietvert konkrētākas tiesību normas attiecībā uz bezpilota gaisa kuģiem. Spēkā esošās kodeksā ietvertās tiesību normas, kas tiks pārņemtas likumā par aviāciju, atsevišķos gadījumos jau patlaban piemērojamas arī bezpilota gaisa kuģiem.

Savukārt sadarbībā ar Iekšlietu ministriju paredzēts līdzīgā veidā pārskatīt Valsts policijas kompetencē esošās kodeksā ietvertās tiesību normas, kuras ir attiecināmas uz bezpilota gaisa kuģiem. Par piemēru var minēt administratīvā soda uzlikšanu bezpilota gaisa kuģa pilotam, lidojuma novērotājam vai personai, kura uzrauga lidojumu, ko veic persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ja minētās personas veic (novēro, uzrauga) bezpilota gaisa kuģa lidojumu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai neatbilst veselības stāvoklim izvirzītajām prasībām.

Noteikumu projektā ietverts regulējums pilota/novērotāja veselības stāvoklim izvirzītajām prasībām. Lai nodrošinātu, ka bezpilota gaisa kuģa pilots veselības stāvokļa dēļ spēj nodrošināt lidojuma drošumu un drošību, jo īpaši veicot lidojumu paaugstināta riska apstākļos, tika izvērtēta iespēja piemērot jau esošās, normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības stāvoklim personām, kas ir saskarsmē ar paaugstinātas bīstamības avotu, nevis ieviest jaunus nosacījumus tikai attiecībā uz bezpilota gaisa kuģiem.

Līdz ar to tika konstatēts, ka mērķis ir sasniegts, ja bezpilota gaisa kuģa pilots, lidojuma novērotājs vai persona, kura uzrauga lidojumu, ko veic persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, atbilst veselības stāvokļa prasībām, kas normatīvajos aktos noteiktas civilās aviācijas personālam, citu specializēto profesiju pārstāvjiem, kā arī veselības stāvokļa prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļu vadīšanai.

«Nākotnē uzskaitījums varētu tikt papildināts arī ar citām salīdzināmām prasībām. Paredzams, ka vairumā gadījumu atbilstību veselības stāvoklim noteiktajām prasībām Latvijas teritorijā konstatēs Iekšlietu ministrijas padotības iestādes, kam ir pieeja Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļautajai informācijai par transportlīdzekļu vadītāju veselības stāvokli. Savukārt aviācijas personālam veselības apliecība tiek izsniegta un to var uzrādīt pēc kontrolējošo vai uzraugošo institūciju pieprasījuma. Atsevišķos gadījumos veselības stāvokli apliecinošam dokumentam var pielīdzināt amata/dienesta apliecību. Pārējos gadījumos informācijas apmaiņu plānots nodrošināt starpresoru sadarbības līmenī, nepieciešamības gadījumā paredzot arī grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos. Grozījumi normatīvajos aktos tiks virzīti, ja konsultācijās ar iesaistītajām iestādēm tas tiks atzīts par nepieciešamu,» informēja SM.

Vienlaikus ar bezpilota gaisa kuģi veikta datu apstrāde (piemēram, filmēšana, fotografēšana) ir pakļauta Fizisko personu datu aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietvertajām prasībām. Saskaņā ar pieejamo informāciju arī Eiropas Savienības līmenī ir atzīts, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nav nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums, bet jāpiemēro jau esošās tiesību normas par personas datu aizsardzību un privātumu.

Ņemot vērā to, ka sagatavotajam noteikumu projektam ir pārejas regulējuma raksturs, SM iecerējusi 2016.gadā izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt sistēmiskus priekšlikumus detalizētam tiesiskajam regulējumam par bezpilota gaisa kuģiem, aptverot arī tādus jautājumus kā bezpilota gaisa kuģu reģistrācija, prasības operatoram, pilota kvalifikācija, personas datu aizsardzības un privātuma aspekti, vienlaikus ņemot vērā tendences un tiesisko regulējumu, kas tiek izstrādāts Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī.

Atbilstoši Eiropas Komisijas iecerei Eiropas Savienības līmeņa bezpilota gaisa kuģu tiesiskā regulējuma kopums varētu tikt pieņemts līdz 2017.gada beigām, kad varēs gūt ieskatu par Latvijas nacionālā regulējuma tvērumu nākotnē.