Astoņas vietas pasaulē, kurās jau jūt skarbās klimata pārmaiņas

Dārfūra – sausuma dēļ izceļas nemieri

Tik ilgi, kamēr Dārfūrā regulāri lija lietus, lopkopji un lauksaimnieki dzīvoja mierīgi. Nomadi ganīja kamieļus klinšainās nogāzēs starp auglīgām zemēm. Desmitiem gadu ilgais sausums visu mainīja. Starp nomadiem un fermeriem sākās sadursmes. 2003.gadā, atbildot uz Sudānas valdības neizdarību, sākās dumpis. Nemiernieki cīnījās pret autoritāro režīmu, tomēr ātri vien sākas nesaskaņas starp dažādām etniskajām grupām. Klimata pētnieki secināja, ka temperatūras paaugstināšanas tropos un dienvidu okeānos kopā ar Ziemeļatlantijas atdzišanu izjauc Āfrikas musonu ritmu. Proti, sausumu Dārfūrā izraisīja klimata izmaiņas. Par to raizējas arī citi reģioni. Piemēram, Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež nomadus – liellopu audzētājus pārcelties tuvāk lauksaimniecības zemēm.

ASV piekraste – viesuļvētras izputina apdrošinātājus

Pētnieki turpina diskutēt par to, vai biežākās un spēcīgākās viesuļvētras rodas klimata pārmaiņu ietekmē, taču apdrošinātājiem nav laika gaidīt. 2004. un 2005.gada vētru sezonā, kad plosījās viesuļvētra Katrīna, Floridā bija vērojami neskaitāmi zemes nogruvumi, kas samulsināja industriju. Toreiz tika iesniegti 5,6 miljoni pieprasījumu un atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā 81 miljards ASV dolāru. Pārapdrošinātājs «Swiss Re» pirms tam bija prognozējis, ka nākamajos desmit gados kopumā klimata pārmaiņu radītās kataklizmas izmaksās 30 miljardus dolāru katru gadu, taču tagad uzņēmums algo trīs klimatologus, lai tie prognozētu viesuļvētrai Katrīna līdzīgus notikumus.

Itālija – tropiskās slimības sasniedz Eiropu

2007.gadā nelielā Ziemeļitālijas ciematiņā Kastiljone di Servia sākās īsta epidēmija, proti, vairāk nekā 100 no 2000 iedzīvotājiem sākās drudzis, izsitumi, sāpes kaulos un locītavās. Izrādās, neparasti siltās ziemas iespaidā strauji pieauga Āzijas tīģeru moskītu populācija. Slimības izplatību veicināja arī tas, ka daži tūristi atgriezās no Indijas ar čikungunju, Denges drudzim līdzīgu slimību. Pēc Pasaules veselības organizācijas ziņām, šī bija pirmā tropiskās slimības epidēmija Eiropā, ko veicināja klimata pārmaiņas. Kāpuri vairojas straujāk, ja ūdens, kurā tie dzīvo, ir siltāks, bet paši insekti siltā klimatā ir aktīvāki.

Ziemeļeiropa – vīna darīšana «pārceļas» uz ziemeļiem

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji kļuva bagātīgāki un ogas - gatavākas. 27 vīna reģionos, kurus apskatīja Dienvidoregonas universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laikā starp 1950. un 1999. gadu tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3 °C, kura iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama «Sotheby’s» izsolēs 1,3 °C rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem, un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni. Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990.gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni «pārceļo» uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Lielais Barjerrifs – koraļļi maina «dzīvesveidu» un iet bojā

Ne viss oglekļa dioksīds, ko emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu. Aptuveni trešo daļu ir absorbējis okeāns, kur tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas ogļskābē. Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir samazinājies no 8,2 līdz 8,1. Savukārt mazāk sārmainais ūdens iespaido krabjus, moluskus un jūras gliemežus. Mainītā vide ļoti negatīvi ietekmē koraļļu rifus. No 1998. līdz 2002. gada Austrālijas Lielais Barjerrifs zaudēja aptuveni 10% no sava apjoma. Izrādās, koraļļi vairs neveidoja simbiozi ar aļģēm, kas ir svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļuva baltāki un trauslāki. Klimata pētnieki secinājuši, ka līdz 2050.gadam 97% koraļļu koloniju būs izbalojušas. Kaut arī koraļļi reizēm atkopjas, absorbējot aļģes, tomēr lielākoties pārāk liela izbalošana ir pirmais solis ceļā uz miršanu. Austrālijā strauji samazinās arī jūras putnu populācija; ja rifi neatjaunosies, tiem sekos arī zivis.

Alpi – izzūdošā sniega dēļ bankrotē slēpošanas kūrorti

Pēc OECD ekspertu atziņām, Alpi sasilst aptuveni trīs reizes ātrāk nekā vidēji pasaule. Tā kā sniega kļūst aizvien mazāk, tad kalnu augi migrē augšup, lai sasniegtu veldzējošo patvērumu ledājos, bet slēpošanas kūrortiem nākas pārorientēt biznesu, lai varētu veiksmīgi darboties arī bezsniega apstākļos. Ziemas sports gadā piesaista 60 – 80 miljonu tūristu. Lai tos noturētu, daži kūrorti prāto par sniega pievešanu ar helikopteriem, citi – pārtop par konferenču un luksus SPA centriem.

Kiribati – salas vienkārši «aprīs» okeāns

Nelielā Klusā okeāna salu valsts ir paziņojusi, ka globālā sasilšana padara to neapdzīvojamu, un ir lūgusi palīdzību iedzīvotāju evakuēšanā. Tiek lēsts, ka līdz gadsimta beigām kūstošais ledus un karstuma vilnis palielinās jūras līmeni aptuveni par metru. Tas būs pietiekami, lai 33 valsts koraļļu atoli būtu zem ūdens. Savukārt sālsūdens sajaukšanās ar saldūdeni atstās to bez dzeramā ūdens. Kamēr Kiribati gaida, kad kāda valsts atsauksies aicinājumam palīdzēt tās 100 000 iedzīvotājiem, Maldivas, kuras ir tādā pat situācijā, vienkārši pērk jaunu zemi saviem 300 000 iedzīvotājiem.

Ziemeļrietumu jūras ceļš – atkususī Arktika rada jaunas iespējas un spriedzi

Arktikas atkušana ir saasinājusi ģeopolitisku sacensību starp Krieviju, Norvēģiju, ASV, Kanādu un Dāniju par Zemes «augšpuses» sadalīšanu. Daļa strīdu ir par vēl neatklātām metālu, minerālu un naftas iegulām, kuras atklāj kūstošais ledus. Taču kuģi, braucot pa Ziemeļu ledus okeāna Ziemeļrietumu jūras ceļu, ietaupa apmēram 6400 km, salīdzinot ar ceļu cauri Panamas kanālam. Astoņus metrus biezs sālsūdens ledus ir ciets kā betons, savukārt pirmā gada ledus ir vien 1,8 metrus biezs, tādēļ ledlauži to viegli var sašķelt. 2007.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par to, ka okeāns ir pilnībā kuģojams. Taču ledus brīva Arktika reāli nozīmē to, ka vairs nebūs daudzus gadus sena jūras ledus.

^{Skaties «National Geographic» raidījumu cikla «Bīstamās dzīves gadi» 2. sezonu pirmdienās, no 21. novembra plkst. 22:00. Cikla pirmā sezona ieguva «Emmy» balvu kā labākais dokumentālais raidījums.}