Sastrēgumus palielina mobilie tālruņi un agresīvie braucēji

Satiksmes eksperts uzsver, ka cilvēki parasti par šo pēdējo daļu – sevi – aizmirst. Ielu paplašināšana un satiksmes plūsmas izmainīšana ir ļoti dārga un aizņem daudz laika, tomēr braukšanas ieradumu maiņa lielas izmaksas neprasa. Cilvēku domāšanas un ieradumu maiņa gan arī prasa laiku, tomēr tas noteikti ir efektīvāks risinājums.

«Nav iespējams uzbūvēt tiltus katrā krustojumā un nav arī iespējams izveidot zaļās gaismas koridoru katrai ielai. Pirms katras būvniecības ir jāizsver izdevumu un ieguvumu attiecība. No otras puses braukšanas paradumu maiņa ne vien paātrinātu satiksmes plūsmu, bet arī ietaupītu vadītāju laiku,» domā Goodyear pārstāvis.

Galvenais ienaidnieks – mobilais tālrunis

Galvenais ienaidnieks vienmērīgai satiksmes plūsmai pilsētās mūsdienās ir mobilais tālrunis. Auto vadītāji bieži tos rokās tur ik minūti, gaidot luksofora zaļo gaismu, un līdz ar to arī nokavē braukšanas uzsākšanas brīdi.

«Mobilais tālrunis un auto vadīšana ir katastrofāla kombinācija, kas būtu jāizskauž jebkurā situācijā. Taču apzinoties un novērojot situāciju realitātē, telefona lietošana novērš uzmanību no kopējās satiksmes gan stāvot uz vietas, gan esot kustībā. Pietiek ar vienu mirkli, kad sekas ir sākot no satiksmes aizkavēšanas, neievērojot luksofora signāla maiņu, līdz pat nopietnai avārijas situācijai,» stāsta autosportists un sporta kompleksa «333» vadītājs Haralds Šlēgelmilhs.

Par to var viegli pārliecināties, pavērojot kāda krustojuma pāris luksoforu ciklus. Ātri vien ar abu roku pirkstiem būs par maz, lai saskaitītu miegainos braucējus. Katrs šāds miegainais vadītājs krustojuma plūsmu vidēji samazina par vienu auto. Tātad kas notiek, ja šāds miegainais auto vadītājs ir katrā ceturtajā vai piektajā automobilī?

Telefonu radītais koncentrēšanās trūkums sagādā vēl vienu problēmu – nelielus ceļu satiksmes negadījumus. Katru dienu kāda no pilsētas artērijām tiek pilnībā vai daļēji nosprostota divu auto dēļ, kas tikko piedzīvojuši nelielu sadursmi. Tās atrisināšanai nav nepieciešamas stundas, bet pat desmit minūtes ilgs sašaurinājums var novest pie lieliem sastrēgumiem.

«Daudzi cilvēki nezina, ko darīt negadījuma brīdī. Es silti iesaku negadījumu un abus iesaistītos auto kārtīgi sabildēt, kā arī aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus (Latvijā - saskaņoto paziņojumu). Protams, tas aizņems kādu minūti vai divas, bet tikai tā var izvairīties no iespējamiem vēlākiem pārpratumiem,» skaidro Goodyear Baltijas pārstāvis Elmantas Latkauskas.

Slikta uzvedība noved pie dusmām

Ar bagātīgu auto vadīšanas pieredzi Eiropā apveltītais sporta kompleksa «333» vadītājs Haralds Šlēgelmilhs norāda, ka būtisku ietekmi uz satiksmes kvalitāti veido tās dalībnieku uzvedība un braukšanas kultūra. «Autovadītāji, kuri regulāri un strauji maina braukšanas joslas vai brauc pa sabiedriskā transporta joslām, tiek klasificēti kā agresīvi braucēji. Šāda neprognozējam rīcība citus autovadītājus padara nervozus un rada nevajadzīgu stresa sajūtu, kas traucē vienmērīgai satiksmes plūsmai un pārdomātai automašīnas vadīšanai,» stāsta Haralds Šlēgelmilhs.

Bieža joslu maiņa samazina visas satiksmes plūsmu. Katrs auto, kas tikko nomainījis joslu, liek aiz viņa braucošajam samazināt ātrumu. Un jo vairāk auto ir vienā rindā, jo lēnāks būs pēdējais. Efekts ir vienāds ar domino spēli un beidzas vien tad, kad pēdējais auto ir apstājies pilnībā. Dīvainākais, ka nav bijis īsti iemesls šādi apstāties – vien agresīvs braucējs, kas mainījis joslu.

Daži šādi joslu mainītāji uzskata, ka viņu uzvedība uzlabo satiksmes plūsmu, bet tā nav taisnība. Konkrētajam auto vadītājam brauciens var būt par pāris minūtēm īsāks, bet visiem pārējiem tas tiek pagarināts par vairākām sekundēm, kas beigās sakrājās minūtēs un rezultējas garākos sastrēgumos.