/nginx/o/2018/07/09/8506804t1hacc5.jpg)
Padomju laika Centrālās grāmatvedības dokumenti pierāda, ka postošajos padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma. Vēsturnieku komisija aprēķinājusi, ka PSRS nodarītais kaitējums Latvijas videi ir desmitiem miljardu eiro. Politiķu vidū turpinās diskusijas par to, vai Latvijai būtu jāpastāv uz okupācijas gadu zaudējumu atlīdzināšanu, un trūkst politiskās gribas pie šā jautājuma kopīgi strādāt, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Kotletes un kartupeļu biezenis uz automātiski slīdošās lentes VEFā. Rafiņš, kas ripoja pa vissavienības autoceļiem, pasaules līmeņa skaņu tehnika, kas ražota «Radiorūpnīcā». Krievija izmantojusi daudzus emocionālus un visiem saprotamus piemērus, lai parādītu, ka Latvija PSRS sastāvā bija ieguvēja. Vidzemes augstskolas rektora Gata Krūmiņa nejaušs atklājums gan šos emocionālos argumentus atspēko ar konkrētiem faktiem un skaitļiem. Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs, pašam par lielu pārsteigumu, atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju Savienības kasē.
Gatis Krūmiņš, Vidzemes augstskolas rektors, Dr. hist.: «Es skatos, ka tur ir tādas lietas... Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks, jo likās, ka noteikti, vismaz, kas attiecas uz militārajām lietām un VDK, viss no Latvijas ir izvests. Likās, ka te nekas nav pieejams un neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā - vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Dokumenti vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites, kam tās var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens tās nav skatījis. Es tās ieraudzīju, un skaidrs, ka ir milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz atzinumam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991. gadam.»
Pētnieks Gatis Krūmiņš līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka
pēc II pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā mūsu kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā.
Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.
Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka mūsu valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma.
Gatis Krūmiņš: «Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts - 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas, – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Padomju propaganda par šo vispār nestāstīja, nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tas, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās, liela daļa bija armijai. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda.»
PSRS Centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.
Gatis Krūmiņš: «Domāju, ka bez pārspīlējumiem var teikt: šis ir diezgan liels apvērsums vēstures zinātnē. Par to, kāda bija padomju režīma ekonomiskā politika Baltijā. Tas mīts... Mums pie šā galda ir sajūta, ka mēs to esam lauzuši. Bet liela daļa sabiedrības tomēr joprojām dzīvo šajā mītiskajā pasaulē. Kad es arī saviem kolēģiem - vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī lēca kājās un teica: nevar būt. Arī mana pirmā reakcija, paņemot dokumentus, bija: vai es neesmu kaut ko sajaucis, kaut ko nesaprotu. Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā... Tā ir viena no propagandas pamatlietām: ja tev ilgstoši kaut ko stāsta, tu to varbūt sākumā nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā, un to Krievija ļoti labi saprot, ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi.»
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt, tie neko vēl nepierāda.
Aleksandrs Vešņakovs, Krievijas Federācijas pilnvarotais vēstnieks Latvijā: «Nu dokumenti... Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu.»
Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus.
Līdz šim aprēķinātā summa ir fantastiski liela - 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai. Un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.
Ruta Pazdere, PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle: «Es pašlaik nesaukšu šos ciparus precīzi. Tāpēc, ka vēl ir metodoloģijas un pēdējie darbi. Bet tie ir vairāki desmiti miljardu.»
Žurnālists: «Vairāki desmiti miljardu, kas ir videi nodarītais kaitējums?»
Pazdere: «Jā, videi nodarītais kaitējums un kur mēs tagad no sava budžeta atmaksājam, lai varētu to visu likvidēt, šo piesārņojumu, rekultivēt. Tās ir patiešām lielas izmaksas, ko mēs no sava budžeta tērējam katru gadu, un šos līdzekļus mēs varētu tērēt citām vajadzībām.»
Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai.
Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.
Pazdere: «Tad, kad būs šis darbs pabeigts, ir jau sastādīts grafiks, un 2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šā gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts, un arī šos jautājumus pētām, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā.»
Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.
Ineta Ziemele, Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese:
«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā.
Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu «Melānijas hronika» un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā.»
Žurnālists: «Tad principā mums tagad jāiet pie premjera un prezidenta un jāvaicā, vai mums ir šis konceptuālais redzējums?»
Ziemele: «Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod: kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to...»
Žurnālists: «Ir tāda lieta, ka 2005.gadā Saeima pieņēma deklarāciju, kurā nosodīja komunistisko okupāciju. Tur arī tika nospraustas konkrētas lietas, kas ir jādara Ministru kabinetam. Vai jūs savā darbā esat skatījušies to, kas tajā deklarācijā ir rakstīts un kas Ministru kabinetam būtu jāņem vērā?»
Māris Kučinskis, Ministru prezidents (Zaļo un zemnieku savienība): «Domāju, ka nē. Saeimā tad vajadzētu to atsvaidzināt...»
Žurnālists: «Deklarācija ir pieņemta, kurā ir pateikts, kas ir Ministru kabinetam jādara.»
Kučinskis: «Skaidrs – mēs apskatīsimies. Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā.»
Žurnālists: «Vai jūsuprāt ir svarīgi Latvijai veikt aprēķinus par to, ko padomju laikos zaudējām naudas izteiksmē, un kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē prasīt to no Krievijas?»
Raimonds Vējonis, Valsts prezidents: «Ir komisija, kas to veic. Tad jau redzēs.»
Žurnālists: «Jūsuprāt, tas būtu svarīgi?»
Vējonis: «Komisija ir izveidota. Komisija strādā. Priecīgus svētkus.»
Žurnālists: «Tas ir mums svarīgi?»
Māris Kučinskis: «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni. Un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns.»