/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/09/8508312t1h6cb0.jpg)
Lietuvas parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienību (ES) turpināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.
Lietuvas parlaments aicina ES turpināt sankcijas pret Krieviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par rezolūciju balsoja 105 Lietuvas Seima deputāti, bet viens bija pret. Neviens no sēdē klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret šādu ierosinājumu.
«Seims aicina ES dalībvalstis turpināt sankcijas pret Krievijas Federāciju līdz pilnībā tiek izpildītas Minskas vienošanās,» lasāms dokumentā.
Rezolūcijā teikts, ka «jebkādi mēģinājumi mīkstināt vai atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju pašlaik iedrošinātu Krievijas agresīvo politiku Ukrainā, Lietuvā un Eiropā kopumā».
Viens no rezolūcijas autoriem parlamenta opozīcijā esošās konservatīvās partijas «Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti» deputāts Laurīns Kasčūns norādīja, ka ES līderi decembrī plāno diskutēt par to, vai saglabāt bloka sankcijas pret Krieviju. Eiropā ir izskanējuši aicinājumi pārskatīt ES sankciju pret Krieviju politiku.
Rezolūcijā arī uzsvērts, ka Lietuvas Seims atbalsta Ukrainas centienus panākt dziļāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā, kas vainagotos ar iestāšanos blokā, Kā arī Seims atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo nedalāmību.
Vienlaikus Lietuvas parlaments aicina Ukrainu cīnīties pret korupciju un turpināt valsts modernizācijai nepieciešamās reformas.
Jau vēstīts, ka ziņu aģentūra «Reuters» aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās, paziņoja, ka ES decembrī grasās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas. Vienlaikus diplomāti pauduši bažas, ka pēc Donalda Trampa inaugurācijas ASV prezidenta amatā sankciju pagarināšana var tikt apgrūtināta.
ES melnais saraksts nule kā tika paplašināts līdz 157 cilvēkiem. Tajā cita starpā tika iekļauti deputāti, kas Valsts Domē ievēlēti no anektētās Krimas.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.