Sintētisko līdzekļu gūstā jeb ko smaržīgi pulveri var nodarīt mūsu veselībai!

Iegādājoties tīrīšanas līdzekļus, der apdomāt, vai tiešām ir nepieciešamas šīs vielas un to kokteiļi.

Antibakteriālas vielas. No sanitārā viedokļa nav nepieciešams nogalināt visas baktērijas. Bieži vien maldinošus priekšstatus rada reklāmas, kurās sliktās baktērijas uzglūn no poda, izlietnes un citām vietām. Šādi baktēriju ietekme uz cilvēka veselību tiek stipri pārspīlēta. Antibakteriālajiem līdzekļiem ir sava nozīme, taču, sadzīvē tos lietojot bez īpašas vajadzības, tiek izjaukts dabīgais līdzsvars, un rezultātā var ciest imunitāte. Der padomāt arī par dabu - pat ļoti neliela šo vielu koncentrācija ūdenī sīkiem organismiem, piemēram, saldūdens vēzīšiem, būs nāvējoša.

Mākslīgas smaržvielas. Smaržvielas, kas tiek pievienotas sadzīvē izmantojamiem tīrīšanas līdzekļiem un aromatizētājiem, bieži tiek ražotas no sintētiskām vielām,

kas lēni sadalās apkārtējā vidē un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos.

Ar to lietošanu saistīts arī paaugstināts alerģiju risks.

Gaistošie organiskie savienojumi. Sastopami mājsaimniecībā izmantotajos tīrīšanas līdzekļos, mēbeļu pulētājos, gaisa atsvaidzinātājos un ir nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots. Tie palielina astmas iegūšanas risku un var pastiprināt šīs slimības izpausmes.

Optiskie balinātāji. Tos pievieno veļas mazgāšanas līdzekļiem, lai panāktu baltuma efektu. Iedarbojoties uz cilvēku redzi, tie liek audumam izskatīties baltākam nekā patiesībā.

Fosfāti. Daudzi tīrīšanas līdzekļi vēl joprojām satur fosfātus. To galvenā funkcija ir ūdens mīkstināšana. Nonākot dabā, tie kopā ar nitrātiem veicina eitrofikāciju - ūdenstilpju aizaugšanu ar aļģēm.

Bīstamais bumeranga efekts

Ikdienā ne vienmēr līdz galam apzināmies savas rīcības sekas - izlietotais nonāk kanalizācijā vai atkritumu tvertnē un tā vairs nav «mana problēma». Patiesībā šo problēmu tikai nogrūžam prom no acīm, tā nepazūd. Kaitīgās vielas uzkrājas augsnē, ūdenī un gaisā.

Agri vai vēlu pienāk laiks, kad tās nonāk ēdienā vai ūdenstilpē, kurā piesārņojuma dēļ peldēties vairs nav tik patīkami.

Arī no veselības viedokļa agresīvu ķīmisko vielu lietošana sadzīvē nav vēlama, apzinoties, ka kairinājuma un alerģisku reakciju izplatībai pasaulē un arī Latvijā ir tendence pieaugt.

Paradumu maiņa: «Nē!» galējībām, «Jā!» prātīgai izvēlei

Atteikties no visiem sadzīvē izmantojamiem tīrīšanas līdzekļiem? «Krišana šādā galējībā nebūtu īsti prātīga, ņemot vērā iespējas un komfortu, ko sniedz mūsdienīgi ekoloģiskie līdzekļi. Nekas nav kardināli jāmaina – ir tikai jānomaina!» iesaka eko preču veikala ECOvvt.lv vadītājs Egils Ozoliņš. «Daudzi ražotāji Eiropā piedāvā videi un veselībai draudzīgākus tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur nepārbaudītas un toksiskas ķīmiskās vielas un kuru izstrādāšanā neeksperimentē ar dzīvniekiem. Līdzekļi no dabīgām izejvielām sniedz to pašu komfortu, taču ar tiem saistītais risks veselībai un videi ir ievērojami zemāks,» skaidro speciālists. Turklāt izvēlē var palīdzēt dažādu neatkarīgu institūciju eko marķējumi uz produkta iesaiņojuma, kas apliecina šā produkta nekaitīgumu.

Ieteikumi tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu izvēlē

Veļas pulveri un mazgāšanas līdzekļi. Der zināt, ka alerģiskas reakcijas visbiežāk izraisa nevis mazgāšanas līdzekļa pamatsastāvdaļas, bet gan pulveriem pievienotās piedevas (stabilizatori, antioksidanti, krāsvielas, optiskie balinātāji, smaržvielas, enzīmi). Ieteicams izvēlēties videi un veselībai draudzīgus veļas mazgāšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus, ftalātus un krāsvielas. Daudzu eko mazgāšanas līdzekļu sastāvā ir augu un minerālvielu izcelsmes sastāvdaļas.

Būtiski ievērot līdzekļu dozēšanu – tā atkarīga gan no veļas netīrības, gan no ūdens cietības.

Veļas mīkstinātāji. Tie padara veļu mīkstāku un atvieglo gludināšanu, tomēr to izvēlē jābūt uzmanīgiem, izvairoties no mākslīgo smaržvielu pārbagātības un citām nevajadzīgām vielām. Līdzekļi, kas izgatavoti no augu valsts izejvielām, ar dabīgu aromātu, būs draudzīgāki gan videi, gan veselībai - drošākā izvēle jutīgas ādas īpašniekiem.

Ziepes, dušas želejas, šampūni. Gabaliņš ziepju vai dušas želejas var saturēt virkni nevajadzīgu komponentu - sintētiskas smaržvielas, parabēnus, putu veidotājus, nātrija lauretsulfātu (kairina un sausina ādu), triklozānu (uzkrājas audos) u.c. Drošāka izvēle ir dabīgie ķermeņa kopšanas līdzekļi, kas ādu attīra vienkārši, maigi un saudzīgi. To sastāvā bieži tiek izmantotas augu eļļas un ekstrakti, ēteriskās eļļas (citrusaugu, rozmarīna, palmrozes, tējas koka eļļa u.c.). Ekoloģiskie līdzekļi ir īpaši piemēroti mazuļu vannas priekiem - piemēram, dabīgās vannas putas ar kumelītēm vai lavandu sniegs labsajūtu pirms miega.

Tualetes poda tīrīšanas līdzekļi. Uzturēt tīru tualeti ir prātīgi, taču simtprocentīga sterilitāte nav nepieciešama. Lielākā daļa veikalos pieejamo tualetes podu tīrīšanas līdzekļi satur ļoti aktīvas ķīmiskās vielas, kas piesārņo apkārtējo vidi un var apdraudēt veselību.

Kā alternatīvu ieteicams izvēlēties produktus, kas satur uz augu bāzes veidotas virsmaktīvās vielas, piemēram, citronskābi vai etiķi.

Materiāls tapis sadarbībā ar ECOvvt.lv.