Krievijas telekanāla «NTV» reportāžā Lāčplēša dienas lāpu gājienu saista ar nacistisko Vāciju

Sižeta autors Andrejs Hramcovs reportāžā arī apgalvo, ka Lāčplēša dienas gājienu dalībnieki skandējuši saukli «Latviju latviešiem!», tomēr uzfilmētajā materiālā no gājienu norises gan nekas tāds nav dzirdams.

Sižeta turpinājumā kā vienīgais eksperts uzstājas nereģistrētā veidojuma «Nepilsoņu kongress» aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kurš apgalvo, ka šie lāpu gājieni tiekot finansēti no valsts budžeta. «Tātad valsts vara atzinusi uguns pielūgšanu, lāpu gājienus un saucienus «Latviju latviešiem!» par oficiālo reliģiju,» spriež Gapoņenko.

Lāčplēša dienā Rīgā notika vairāki lāpu gājieni, bet organizatori noliedz «NTV» sižetā izteiktos apgalvojumus. «Mums vispār nav nekāda budžeta, cilvēki paši nāca ar savām lāpām,» laikrakstam norāda studentu gājiena rīkotājs Rolands Fedotovs. Savukārt «Daugavas vanagu» pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš, kurš rīkoja vērienīgāko gājienu, skaidro, ka nelielu atbalstu saņēmis no Nacionālās apvienības politiķiem, lai nodrošinātu lāpas tiem dalībniekiem, kas ieradušies bez tām. Taču tie bijuši ziedojumi no Nacionālās apvienības kā organizācijas un atsevišķiem politiķiem, bet ne no valsts budžeta.

NEPLP vadītāja Aija Dulevska-Cālīte skaidro, ka minētais sižets ir ļoti tendenciozs propagandas materiāls, tajā sastopami gan nepatiesi fakti, gan valsts apmelošana. Tādēļ padome uzsākusi pārbaudi, pašlaik apkopo visus materiālus un dokumentus, lai tuvākajā laikā vērstos ar sūdzību pie Lielbritānijas telekomunikāciju regulatora «OFCOM», jo «NTV» reģistrēts Londonā.

Savukārt kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Kaprāns vērtē, ka lielākoties visi Hramcova sižeti ir par nacionāliem vai vēsturiski jūtīgiem jautājumiem, un šis par lāpu gājieniem pat neesot tas spilgtākais. Viņš norāda, ka tajos regulāri sastopamas faktu kļūdas vai apzināta sagrozīšana, piemēram, par deputātiem tiek nosaukti cilvēki, kuri tādi nav un nekad nav bijuši, piemēram, organizācijas «Nepilsoņu kongress» aktīviste Elizabete Krivcova.

«Turklāt Krivcova, [Vladimirs] Lindermans un Gapoņenko viņa sižetos gandrīz vai nemitīgi uzstājas ekspertu lomā. Ar šo «ekspertu» palīdzību tiek savītas visādas mītiskas sazvērestības [..]. Notiek izteikta manipulēšana, lai tracinātu un radītu nedrošības sajūtu vietējos krievvalodīgos, bet skatītājiem ārvalstīs radītu priekšstatu, ka Latvijā dominē radikāls nacionālisms, tiek apspiestas mazākumtautības, it īpaši krievvalodīgie un tamlīdzīgi,» novērojis Kaprāns.

Laikraksts vēsta, ka Hramcovs nokļuvis arī Drošības policijas (DP) uzmanības lokā. 2013.gadā DP pret viņu sākusi kriminālprocesu par mēģinājumu rīkot provokācijas 9.maija pasākumos.

Papildus «Latvijas Avīze» vēsta, ka šogad nacionālradikālis Igors Šiškins Lāčplēša dienā esot vēlējies rīkot lāpu gājienu uz Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. Drošības apsvērumu dēļ šim pasākumam neesot dota atļauja, bet Šiškins ar atbalstītājiem esot plānojis doties neoficiālā gājienā. Drošības dienesti gan šo provokāciju novērsuši.