Muitas kontroles punkta «Terehova» modernizēšanai piešķir 14,2 miljonus eiro

Kopējās provizoriskās izmaksas «Terehovas» modernizācijas projektam trīs kārtās ir 14 212 694 eiro, tajā skaitā pirmajā kārtā - 4 762 773 eiro, otrajā kārtā - 6 814 377 eiro un trešajā kārtā - 2 635 543 eiro.

«Terehovas» modernizācijas projekta realizācijai piesaistīti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi.

Valdība lēma, ka trīs mēnešu laikā jāizvērtē optimālākie būvniecības darbu finansēšanas modeļi un Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar ekspertu darba grupu jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projekts ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību saistībā «Terehovas» modernizācijas pirmās kārtas - importa joslas būvniecības darbiem. Par pirmās kārtas būvprojekta izstrādes darbiem līgumu plānots noslēgt līdz 2017.gada martam.

Plānots, ka «Terehovas» modernizācijas projekta pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020.gada 2.janvārim.

Tāpat trīs mēnešu laikā pēc oficiāla apstiprinājuma saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem par robežšķērsošanas vietas «Burački» modernizācijas aktivitātēm izvērtēt optimālākos būvniecības darbu finansēšanas modeļus un FM sadarbībā ar ekspertu darba grupu jāiesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projekts ar priekšlikumiem par turpmāko rīcību ar «Terehovas» otrās kārtas jeb eksporta joslas būvniecības darbiem, tostarp paredzot attiecīgos papildu personāla, finanšu un materiāltehniskos resursus, lai nodrošinātu muitas, veterinārās un robežkontroles funkciju izpildi.

FM informēja, ka «Terehova» tika būvēta 1997.-1998.gadā. Visas inženiertehniskās komunikācijas ir novecojušas, siltumapgādes un elektroapgādes jaudas ir nepietiekamas, laukumu un ceļu asfalta sega ir nelīdzena un tai ir nepieciešama nomaiņa. Lai īstenotu Latvijas un Krievijas programmā iekļautos modernizācijas pasākumus, papildus ir jāveic katlumājas modernizācija, malkas novietnes būvniecība, visas kontroles zonas pārbūve, tostarp iebraucošo negabarīta transportlīdzekļu joslas paplašināšana kontroles zonā, asfalta segas nomaiņa.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons aģentūrai LETA sacīja, ka VNĪ šajā Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā ir apsolījuši uzbūvēt jaunu padziļinātās muitas kontroles ēku, demontēt veco ēku, pārbūvēt sešus kontroles paviljonus pārbaudes zonā, veikt nojumes pārbūvi un to pagarināt, uzlabot apgaismojumu, lai robežsargi un muitnieki varētu labāk veikt savas pārbaudes. Uz nojumēm plānots uzstādīt elektroniskās zīmes, lai varētu operatīvi mainīt joslu nozīmi un sastrēgumstundās novirzīt satiksmi uz citu joslu. Limitētā apjomā paredzēts pārbūvēt komunikācijas un atjaunot asfalta segumu.

«Šodien piešķirtais papildu valsts budžeta finansējums 1 184 995 eiro apmērā ir nepieciešams, lai varētu vienlaikus pārbūvēt arī siltumtīklus, pārbūvēt katlumāju, palielinot tās jaudu (jo pašreiz jauda ir nepietiekoša, lai pieslēgtu jaunus objektus), uzbūvēt malkas novietni (tās nav vispār), veikt labiekārtošanas darbus,» sacīja Blodons.

Konkrētais darba apjoms tiks noteikts būvprojektā, ko plānots izstrādāt līdz 2017.gada oktobrim, jo pilns Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekta pieteikums Eiropas Komisijā kopā ar tehnisko dokumentāciju ir jāiesniedz līdz 2017.gada 31.decembrim, skaidroja Blodons.

Būvdarbus paredzēts veikt 2018.-2019.gadā. Plānots, ka jaunie nomas līgumi ar dienestiem stāsies spēkā ar 2020.gada 3.janvāri.