Vēlēšanas ASV: svarīgi solīt, nevis pamatot

Saskaņā ar Pew Research pētījumu abu kandidātu piekritēji radikāli atšķiras izpratnē par to, kādas patlaban ir valsts būtiskākās problēmas. Piemēram, 81% Trampa elektorāta uzskata, ka pēdējo 50 gadu laikā dzīve «tādiem cilvēkiem kā viņi» pasliktinājusies; savukārt lielākā daļa Klintones piekritēju - 59% - domā, ka dzīve kopumā kļuvusi labāka. Trampa elektorāts biežāk nekā Klintones piekritēji uzskaitījuši darba neesamību (48% pret 33%) satraucošāko problēmu starpā.

Radikāli atšķirīgas ekonomiskās programmas un elektorāti

Klintones un Trampa uzskati par ASV ekonomisko attīstību krasi atšķiras. «Mums jāuzbūvē ekonomika, kas būtu laba it visiem - ne tikai tiem, kas augšā,» paziņojusi Klintone, kuras ekonomiskā plāna būtiski punkti ir minimālās darba algas paaugstināšana un nodokļu palielināšana bagātajiem amerikāņiem.

Ļoti skaidrs, ka Klintones prezidentūra nozīmēs ārkārtīgi izteiktu pašreizējās ASV ekonomiskās politikas pēctecību, jo viņa uzstāj uz Demokrātiskās partijas standarta dienaskārtības realizāciju: valsts izdevumu palielināšana infrastruktūrai un izglītībai, minimālās darba apmaksas celšana, kā arī korporatīvo nodokļu reforma. Tā kā pārējam galvenos vilcienos jāpaliek, kā iepriekš, tad prognozes attiecībā uz ASV ekonomisko izaugsmi mainīsies nenozīmīgi.

Taču pilnīgi citādi ir ar Trampu, kurš Amerikai sola lielas pārmaiņas. Viņš vēlas palielināt mājsaimniecību ienākumus, samazinot fizisko personu ienākumu nodokli. Bezdarba krišanos sekmēs gan ASV kompāniju peļņas nodokļa mazināšana (kas tām ļaus vairāk investēt ražošanā, kuras produkcijas patēriņu sekmēs mājsaimniecību ienākumu pieaugums), gan importa ievedmuita un papildu nodoklis tiem ASV uzņēmumiem, kas savas ražotnes izvieto ārpus valsts.

Vērts rūpīgi paanalizēt 3 Trampa ekonomiskās programmas punktus.

Fiziskās personas nodoklis

Tramps sola, ka viņa piedāvātā individuālā nodokļa samazināšanas rezultātā vidusmēra amerikānis iegūs papildus 1,5-2 tūkst. USD gadā. Šis apgalvojums ir visai diskutabls - pastāv viedoklis, ka galveno ieguvumu no šīs nodokļu mazināšanas gūs daži procenti visbagātāko amerikāņu, kamēr maznodrošināto iedzīvotāju ienākumi caurmērā pieaugs tikai par aptuveni 200 USD. Visdrīzāk tā arī būs, jo pēdējā laikā Tramps runā vairs tikai par visaugstākās nodokļu likmes pazemināšanu (no 39,5% uz 33%).

Ja arī noticam prezidenta kandidāta aprēķiniem un pieņemam, ka ienākumu pieaugums sadalīsies vienmērīgi, tad, ņemot vērā, ka šobrīd ASV vidējais gada ienākums ir ap 32 tūkst USD, pateicoties Trampa piedāvātajam nodokļu samazinājumam, vidusmēra amerikāņa ienākumi pieaugs par aptuveni 6%.

Ja patēriņa un noguldījumu attiecība nemainīsies, tad šāds pieaugums sekmēs mājsaimniecību patēriņa izaugsmi par 4%. Šis ir vienreizējs palielinājums, tā translēšanās IKP - kā vienmēr vienreizēju izmaiņu gadījumos - būs dziestoša: ar multiplikatoru, kas ne lielāks par 0,5. Tātad pēc gada nodokļu mazinājums dos jau 2%, vēl pēc gada - 1%, vēl pēc viena gada - 0,5% patēriņa pieauguma.

Taču modelī «iedzīvotāji + valsts» mums nāksies ņemt vērā visus tos budžeta negūtos līdzekļus, kurus saņēmušas mājsaimniecības, un atcerēties, ka amerikāņu budžeti pārsvarā ir ar deficītu. Tādējādi patēriņa kopējās izmaiņas pirmajā gadā būs apmēram +4% (mājsaimniecības) -6% (budžeti) = -2% no mājsaimniecību ienākumu summas pirms izmaiņām, bet budžeta deficīts pieaugs par apmēram 3% pret IKP. Ieguvēji būs bagātākie, taču liela daļa viņu ienākumu pieauguma aizies noguldījumos, nevis patēriņam.

Ideja, ka šāda nodokļu bāzes mazināšana ar laiku izraisīs šīs bāzes pieaugumu, šķiet pārlieku optimistiska. Patlaban ASV IKP pieaugums pārsniedz 1,5% - tātad nodokļu bāzes pieaugums diez vai pieaugs par vairāk nekā 2% gadā pie vienreizēja vairāk nekā 13,5% zaudējuma.

Diezgan skaidrs, ka starpību nāksies segt uz papildu aizņēmumu rēķina, kas var novest pie to procentu palielināšanās, - tas budžetam radīs vēl papildu slodzi.

Muitas tarifu paaugstināšana

Tramps gatavs pilna formāta tirdzniecības kariem ar citām valstīm. Viņa prezidentūras gadījumā Ķīna tiks pasludināta par valūtas manipulatori, bet Finanšu un Tirdzniecības ministrijai tiks uzdots atcelt visas «negodīgās» tirdzniecības priekšrocības citām valstīm. Tramps uzskata, ka importa aplikšana ar augstām ievedmuitām ievērojami papildinās budžetu.

Pastāv pamats šaubām: amerikāņi no saviem ienākumiem tikai 7,3% tērē par precēm, kas ražotas ārpus ASV. Reāli viņi tām izlieto 11,5% no saviem kopējiem izdevumiem, tomēr apmēram 36% no tā - ASV transporta un tirdzniecības kompāniju uzcenojums. Uz Ķīnu no amerikāņu tēriņiem attiecināmi tikai 1,2%.

Tādējādi, ja augstas ievedmuitas liks celties Ķīnas preču cenām, amerikāņu patērētāju reakcija situāciju diez vai īpaši mainīs.

Pat ja kopainā iekļaujam izejvielas un detaļas, ko izmanto amerikāņu ražotāji, ASV Ķīnas precēm izlieto mazāk nekā 2% no sava kopējā patēriņa, bet importa īpatsvars no visas pasaules veido mazāk par 13%.

Kas notiks, ja ASV Ķīnas precēm ieviesīs 45% ievedmuitu? No amerikāņu ražošanas pašizmaksas skatpunkta gandrīz nekas: tā pieaugs apmēram par 0,3%. No galīgā patēriņa skatpunkta - arī gandrīz nekas: patērētāji visdrīzāk absorbēs lielāko daļu no cenas pieauguma, tā ka Ķīnas un citi ārzemju ražotāji būs vien spiesti nedaudz samazināt cenu, lai noturētu iepriekšējos realizācijas apjomus.

Kā cenas pazemināšanās par 10-20% ietekmēs ražotājus? Viņi gūs mazāk peļņas, Ķīnas ekonomika nedaudz palēnināsies. Iespējams, nedaudz kritīsies naftas cenas, kas novedīs pie ASV naftas industrijas ienākumu lejupslīdes un varbūt pat pie iekšējās naftas ražošanas apjoma krišanās.

Tā sekas - urbšanas tehnikas ražošanas un darbavietu skaita mazināšanās Savienotajās Valstīs. Ķīnas rezervju uzkrāšana noritēs lēnākos tempos, ASV aizdevuma likme pieaugs - un tas galarezultātā izrādīsies papildu slogs budžetam.

Ja paraugāmies tālāk par ASV budžeta un mājsaimniecību ietvaru, nav izslēgts, ka pēc Ķīnas un Meksikas ievedmuitas var tikt paaugstinātas arī citām valstīm, taču atbildes soļu rezultātā jau zaudētāju lomā nonāks ASV eksportētāji. Cietīs piegādes ķēdes, jo bieži vien tās stiepjas pāri robežām, problēmas var rasties autobūvei: ASV komplektēto mašīnu daļas atsevišķos gadījumos robežu šķērso pat 8 reizes.

Kāpēc Trampa muitas tarifus var droši saukt par tirdzniecības karu? Ievedmuitu celšana ne tikai samazinās Ķīnas eksportu un IKP; tā vērsīsies arī pret pārrobežu kompānijām, kas strādā Ķīnā, - tās būs spiestas pārcelties uz citām valstīm. Ķīna var zaudēt savas pozīcijas attiecībā pret citām attīstības valstīm, kuras neatrodas Trampa mērķu sarakstā.

Prezidenta kandidāta solītās ievedmuitas paaugstinās kapitāla un investīciju aizplūdes no Ķīnas riskus, kas ievērojami pasliktinās tās tekošo operāciju saldo. Un tā visa sekas būs spiediens uz juaņu tās kursa pazemināšanas virzienā - fakts, kas pats par sevi tomēr Savienotās Valstis uztrauc.

Ražotņu atgriešanās ASV

Vismaz pagaidām nav īpaši saprotama Trampa ideja par papildu nodokli kompānijām, kas savu produkciju ražo ārpus ASV. Iekasēt nodokļus no ārvalstu kompānijām ASV fiziski nevar. Ja nu Tramps izlems ņemt nodokļus no tādas kompānijas kā Ford Motors galvenā ofisa, tad tas savas ārzemju ražotnes acumirklī pārvērtīs par atsevišķām kompānijām ar to pašu akcionāru sastāvu.

Tas izraisīs izdevumu pieaugumu, amerikāņu korporāciju ārvalstīs gūto ienākumu mazināšanos, taču noteikti ne ASV nodokļu ieņēmumu palielināšanos un ražotņu pārcelšanos uz Savienotajām Valstīm.

Protams, ar nodokli iespējams aplikt amerikāņu kompāniju produkciju, kas tiek ražota ārzemēs un ievesta ASV. Šāds lēmums gan vispirms prasa atcelt vienošanos par brīvu tirdzniecību Ziemeļamerikas valstu starpā - NAFTA -, kam varbūt būs vairāk negatīvu nekā pozitīvu seku.

ASV, kur spēcīgo arodbiedrību dēļ darba samaksa ražojošām kompānijām kopš 90-ajiem augusi vairākkārt, diez vai spēs atgriezt atpakaļ ārzemju ražotnes. Piemēram, patlaban Ford Motors vidējās cilvēkstundas izmaksas pārsniedz 60 USD, kamēr Meksikā nesasniedz 8 USD. Ņemot vērā, ka darba samaksa mašīnbūvē sastāda mazliet vairāk par pusi pašizmaksas, izlīdzināt Meksikā un ASV ražota auto pašizmaksu nespēs pat 50% ievedmuita.

Bez tam ASV auto ražotnes ārzemēs piegādā produkciju ne vien uz ASV, bet visai pasaulei - tās slēgt nav izdevīgi jebkurā gadījumā. Taču, ja jaunā ievedmuita tiks ieviesta, amerikāņu ražotnes ārzemēs drīzāk pārorientēsies uz citiem tirgiem, atdodot savu tirgus daļu ASV konkurentiem, kuri jau tagad maksā ievedmuitu un gatavi ciest zaudējumus, - pirmkārt, Japānas ražotājiem.

Beigu galā ASV auto kompānijas tāpat lielāko daļu mašīnu savam tirgum saražo nevis Meksikā, bet savā valstī, un viņu patlabanējās investīcijas ražošanas paplašināšanā Savienotajās Valstīs ir 3-4 reizes lielākas nekā ārpus tām.

Viss auto imports uz ASV nedaudz pārsniedz 150 mljrd. USD gadā; uz amerikāņu ražotāju rēķina pienākas labi ja ceturtdaļa no šīs plūsmas. Ievedmuitas no tās nebūs īpaši būtiskas ASV budžetam, savukārt auto pircējiem, kas, protams, apmaksās daļu no jaunajām ievedmuitām tāpēc, ka tirgū celsies cenas, tie var izrādīties nozīmīgi. Kā rezultātā samazināsies realizācijas apjoms, tātad ASV kompāniju peļņa un pienesums budžetam no tās.

Secinājums - visi 3 Trampa radikālie piedāvājumi viņa ekonomiskajā programmā rada bumeranga efektu.

Var jau būt, ka nākotnē Tramps ieviesīs tarifu barjeras uz atsevišķu štatu robežām, kā rezultātā, piemēram, no Ņujorkas uz Ņūdžersiju pārvadātās preces tiks apliktas ar nodokli, kas strauji palielinās valsts ienākumus, joko The Economist.

Riski: valsts parāds, dolārs un demokrātu vairākums kongresā

Tiktāl par trim apsolītajām pārmaiņām ekonomikā, tagad dažas piezīmes par to, kas sagaidāms pēc vēlēšanām.

Vašingtonas Bipartisan Policy Center (BPC) aprēķinājis, ka ASV sava valsts parāda griestus - 20,1 trilj. USD - sasniegs jau 2 mēnešus pēc jaunā prezidenta pilnvaru stāšanās spēkā. Jaunais līderis martā sadursies ar nepieciešamību skaidrot Kongresam, kāpēc kārtējo reizi jāpaaugstina parāda griesti.

«Lai ko arī ievēlētu, prezidents negūs telpu manevram pēc stāšanās amatā,» secināts pētījumā. Šajā sakarā BPC analītiķi neizslēdz - ja šāda konflikta rezultātā jaunā valdība nespēs pildīt sociālās saistības, Finanšu ministrijai visdrīzāk nāksies ķerties pie «ekstraordināriem pasākumiem».

Jebkura valsts parāda restrukturizācija vai tikai runas par to Savienotajās Valstīs nozīmē triecienu globālajai ekonomikai. Šobrīd, saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, valstis savās rezervēs ASV obligācijās tur apmēram 6,3 trilj. USD, kas veido apmēram 10% pret visas pasaules IKP. Šo saistību vērtības zaudēšana iespējama, ja ASV sava parāda izmaksu nodrošināšanai iedarbinās naudas drukāšanas mehānismu.

Lielie valūtu treideri brīdina par dolāra kursa krišanos Trampa triumfa un gadījumā - investori var bēgt uz tādām valūtām kā eiro un jena uz ASV tirdzniecības politikas izmaiņu fona.

ASV pretrunas ar tirdzniecības partneriem vēsturiski jau atstājušas negatīvu iespaidu uz dolāru - tirdzniecības konfliktu laikā tas zaudējis pat 20% no vērtības. Piemēram, kad 1995. gadā Savienotās Valstis nolēma ieviest 100% ievedmuitu Japānā ražotiem luksusauto, dolārs tika tirgots ar 20% diskontu.

Tirgi gaida un priecājas par Klintones uzvaru, taču tie jutīsies mazāk komfortabli gadījumā, ja demokrāti iegūs kontroli pār kongresu. Tā sekas būs ne īpaši labvēlīga politika attiecībā pret tirgu tādās jomās kā nodokļi un likumdošana. Tomēr tas nav nekas salīdzinājumā ar Trampa uzvaru, kas var izrādīties miniatūrs Brexit variants.

Ekonomiskās programmas saturs un pamatojums Trampam nav būtiskākais - šeit galvenais ir vektori. Viņa aģitācijas kampaņa Ameriku sadalījusi nometnēs. Populistiskie, lai arī praksē maz īstenojamie solījumi ļauj iekarot nabadzībā grimstošo amerikāņu sirdis. Visdrīzāk par viņu pēc inerces nobalsos arī pārliecināti republikāņu atbalstītāji: «Balsojam par partiju, nevis kandidātu!»

Trampa elektorātam pārliecība un vēlme mainīt nozīmē vairāk nekā precīza argumentācija. Šā prezidenta kandidāta ekonomiskajā programmā viņa vēlētāji vājās vietas nemeklēs - drīzāk tās izbaudīs.