/nginx/o/2018/07/09/8520153t1ha0d2.jpg)
Krievijā nogalinātā jurista Sergeja Magņitska lietas juristi atzīst, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes nenopietni un neprofesionāli izmeklē vērienīgo naudas atmazgāšanas lietu, kurā iesaistītas arī Latvijas bankas, svētdien ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Jauns pavērsiens Krievijā nogalinātā Magņitska lietā - viņa kolēģi Londonā noskaidrojuši, ka caur Latviju izvests daudz vairāk naudas, nekā uzskatīts iepriekš.
Iepriekš tika uzskatīts, ka tas ir 61 miljons ASV dolāru. Nu pienākušas ziņas par vēl 110 miljonu iziešanu cauri Latvijas bankām.
Latvija ir bijis naudas atmazgāšanas centrs Krievijas noziedzīgajiem grupējumiem.
Par šiem gadījumiem pagājušajā nedēļā Magņitska darbavietas «Hermitage Capital» Londonas birojs informējis Latvijas ģenerālprokuratūru, prasot nopratināt vietējo banku darbiniekus.
Jurists, firmas «Hermitage Capital» darbinieks Maskavā Sergejs Magņitskis 2007.gadā atklāja, ka trīs firmas, kas ir bijušas viņa klientes, reideriskā veidā bija pārņēmušas citas personas. Krievijas valsts tām bija atskaitījusi 230 miljonus dolāru, naudu, kuras šīs firmas iepriekš nodokļu veidā bija ieskaitījušas Krievijas valsts budžetā.
Magņitskis uzskatīja, ka notikusi liela mēroga krāpšana, un vērsās Krievijas prokuratūrā. Taču varasiestādes nevis novērsa krāpšanu, bet iesēdināja Magņitski aiz restēm. Pēc gada jurists cietumā nomira.
«Es un mana komanda esam nolēmuši veikt misiju un mūža darbu, lai taisnīgums tiktu panākts. Vispirms mēs centāmies panākt taisnīgumu pašā Krievijā, bija tik labi redzams, kurš ir mocītājs, ka šķita, ka cilvēki ies drīz cietumā.
Bet tos cietumā neielika, tos paaugstināja, piešķīra speciālas atļaujas. Tiesas priekšā nonāca vienīgi Sergejs Magņitskis vēl pēc tam, kad bija nogalināts. Tā ir pirmā tiesa pret mirušu cilvēku Krievijas vēsturē,»
stāsta Magņitska kolēģis Bils Brovders.
«Hermitage» ir paveikusi milzu darbu, lai piespiestu šā nozieguma dalībniekus justies slikti. ASV pieņēmusi tā saucamo Magņitska likumu, kas neielaiž valstī aizdomās turētos šā nozieguma izdarīšanā un paredzējusi tiesības iesaldēt to kontus. Vēl šogad ASV papildināja sarakstu ar piecām personām, un kopā to šobrīd ir 39. Magņitska saraksts Krievijai bijis gana traucējošs. Pēc tā pēdējās papildināšanas Kremlis nolēmis apturēt plutonija utilizāciju.
Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Saeimas deputāti bija noskaņoti kareivīgi, grasījās pat mudināt ministrus uz aktīvu rīcību. 2014.gadā Eiropas Parlaments rekomendēja dalībvalstīm neielaist 32 ar Magņitska lietu saistītas personas.
Tomēr Latvija tā arī nekādu lēmumu pieņēmusi nav. Kā mums paskaidroja Ārlietu ministrijā, Latvijas diplomātiskā tradīcija neparedz veidot šādus sarakstus, tādēļ Latvija izmantojusi to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija ir tikai rekomendējoša.
Tagad atklājies, ka Latvijas bankām bijusi noteicošā loma naudas izzagšanā.
«Tas, ko mēs noskaidrojām izmeklēšanā, un mēs to nenoskaidrojām no latviešiem, bet no citām valstīm, ka
Latvija ir centrālais punkts naudas atmazgāšanas shēmā, kuras dēļ nogalināja Sergeju Magņitski.
Esam noskaidrojuši, ka aptuveni 100 miljoni dolāru par noziegumiem, par kuriem nogalināja Magņitski, ienāca Latvijas bankās, vairākās Latvijas bankās, un aptuveni 78 miljoni dolāru atstāja Latviju,» uzsver Brovders.
Iepriekš tika uzskatīts, ka caur Latvijas bankām izgājis 61 miljons dolāru. tagad esot gūti pierādījumi par vēl vairāk nekā 100 miljoniem.
46 miljoni pārvesti uz Latviju no divu uzņēmumu kontiem, kurus kontrolē Dmitrijs Kļujevs.
Tieši viņu «Hermitage» uzskata par noziedzīgā grupējuma vadītāju. No Kipras kontiem nauda aizgājusi uz kontiem 11 Latvijas bankās. Interesanti, ka viens no pārskaitījumiem no Latvijas nonācis tāda Vladlena Stepanova kontos Šveicē. Stepanovs ir vīrs Olgai Stepanovai, Krievijas nodokļu administrācijas amatpersonai, kura apstiprināja lielāko daļu krāpnieciskās 230 miljonu ASV dolāru atmaksas. Līdzekļi no šiem Šveices kontiem tika izmantoti, lai vairākiem Krievijas nodokļu administrācijas darbiniekiem un viņu radiniekiem iegādātos daudzu miljonu vērtus nekustamos īpašumus Dubaijā.
Bils Brovders ir Sergeja Magņitska darījumu partneris. Viņš uzskata, ka Latvija ir darījusi ārkārtīgi maz, lai izmeklētu nelikumīgus naudas pārvedumus. Viņš
Latvijas varasiestādes salīdzina ar policiju Krievijā.
«Hermitage» jau pirms četriem gadiem saskāries ar Latvijas varasiestāžu tradicionālo politiku – nedarīt neko.
Tikai pēc preses spiediena Ekonomikas policija sākusi kriminālprocesu. Taču drīz vien tas esot nogūlis plauktā. Latvijas izmeklētāji pat neesot atbildējuši uz jautājumiem, kas notiek.
«No tā visa, ko es esmu redzējis, es varu teikt, ka Latvija nav ne profesionāla, ne nopietna, veicot šo naudas atmazgāšanas izmeklēšanu. Un es to varu teikt ar lielu pārliecību, jo esmu bijis daudzās citās valstīs – ASV, Šveicē, Lietuvā, Igaunijā, Kiprā, Francijā, Luksemburgā. Es esmu sadarbojies ar prokuratūru, kas ir šajās valstīs, un tur es esmu redzējis, kas ir īsta kriminālizmeklēšana. Latvija līdz šim to nav veikusi.
Te var būt Krievijas ietekme Latvijā, te var būt Krievijas spiediens uz vairākiem cilvēkiem aģentūrās, bet nav neviena iemesla, lai uzvestos, kā īstai Eiropas Savienības valstij.
Cilvēks ir nogalināts, tā ir asins nauda, un Latvijai ir savi pienākumi,» norāda Brovders.
No Ekonomikas policijas vadītāja Pētera Bauskas vārdiem noprotams, ka viņš neredz, kur ir problēma. Izmeklēšana notiekot, ko saņem, to apstrādā.
«Man grūti komentēt Hermitage pārstāvja izteikumus. Visu, ko mēs saņemam, mēs analizējam un likumā noteiktā kārtībā sniedzam atbildes, un nesen arī ir no Hermitage saņemtas ziņas kaut kur uz 15 sējumiem, jāveic analīze, jāsaprot, vai šīs ziņas attiecas uz šo kriminālprocesu, varbūt jāsāk jauna izmeklēšana. Tātad policija strādā,» skaidro Bauska.
Latvijā «Hermitage» pārstāv bijušais tieslietu ministrs, advokāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka izmeklētājiem pašiem būtu vairāk jācenšas sadarboties ar saviem kolēģiem citās valstīs, jāapmainās ar informāciju un jācenšas noskaidrot, kas vainīgs pie tā, ka netīrās naudas pārskaitījumi tik brīvi ceļojuši caur Latvijas bankām.
«Un tā informācija, sevišķi banku jomā it sevišķi, kas saistīta ar finansēm, patiesību sakot, ar mūsdienu tehnoloģijām viņu varbūt ir noslēpt arvien grūtāk un grūtāk, un tās pēdas ir izsekojamas. Nu, man vēl jo vairāk būtu tāds, nu, novēlējums un domas mūsu tiesībsargājošajām iestādēm pievērst tam uzmanību un nebūt tiem, kas ir pēdējie pie noziegumu atklāšanas, kad viņiem jau burtiski ar pirkstu iebaksta – re, re, kur ir pierādījumi,» uzsver Bordāns.
Bordāns uzskata, ka
lielākā atbildība būtu jāuzņemas prokuratūrai, jo, pirmkārt, tā uzrauga izmeklēšanu, otrkārt, veic tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un apstrādi.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers no komentāriem atturējās, vien informēja, ka «Hermitage» vēstuli nodevis uzraugošajam prokuroram.
«Es gaidu, ka mēs saņemtu zvanu no Latvijas prokuratūras iestādes, ka esam saņēmuši jūsu pieteikumu un vēlētos, lai visas tās personas, kas sniegušas informāciju, sniegtu savas liecības, ka mēs gribētu kontaktēties ar citām juridiskajām aģentūrām, lai varētu pārliecināties, no kurienes nauda aizgājusi un no kurienes atnākusi. Nopratināt banku amatpersonas, banku klerkus, kas bijuši iesaistīti pārskaitījumos, kas atvēra šos rēķinus, kā tie tika atvērti, es gribētu, lai ar šo informāciju viņi ar mums dalītos, un tad mēs varētu nonākt pie secinājumiem, ka varbūt vēl kaut kur nauda var būt iesaldēta, un kāds vēl varētu tikt arestēts šajā noziegumā,» komentē Brovders.