Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/10/8522826t1haef8.jpg)
Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES). Vairums parlamenta apakšnama locekļu pirms jūnija referenduma pauda atbalstu Lielbritānijas palikšanai ES, un pastāv uzskats, ka parlaments varētu pat apturēt izstāšanos.
(Papildināts viss teksts.)
«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.
Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»
Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».
Vairums parlamenta apakšnama locekļu pirms jūnija referenduma pauda atbalstu Lielbritānijas palikšanai ES, un pastāv uzskats, ka parlaments varētu pat apturēt izstāšanos.
Tiesa oktobrī uzklausīja aktīvistus, kuri pauda, ka Mejai bez parlamenta atbalsta nav pilnvaru iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanās procesu.
Meja iepriekš vainoja prasītājus par centieniem graut izstāšanās procesu, bet prasītāji norāda, ka Lielbritānija iestājās ES ar parlamenta balsojumu un tikai parlaments var pieņemt lēmumu izstāties.
Tikmēr britu eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) pagaidu līderis Naidžels Farāžs brīdināja par sabiedrības sašutumu, ja referenduma rezultāti netiks īstenoti.
«Es bažījos, ka nodevība varētu būt tuvu,» viņš atzina.
«Es baidos, ka notiks visi iespējamie mēģinājumi, lai bloķētu vai aizkavētu 50.panta iedarbināšanu. Ja tas tā būs, viņiem nav ne jausmas par to, kādas sabiedrības dusmas viņi izprovocēs,» paziņoja Farāžs.
Tiesas procesa laikā Meja bija norādījusi, ka parlaments, domājams, varēs balsot par galīgo vienošanos, ko ar bloku būs panākusi Lielbritānija.
Meja atklājusi, ka grib Lisabonas līguma 50.pantu iedarbināt līdz nākamā gada marta beigām, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu, tomēr tiesas balsojums šo grafiku var aizkavēt.
Gaidāms, ka likumdevēji pieprasīs vairāk informācijas un lielāku teikšanu par valdības sarunu stratēģiju.