/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija «Rosatom» paziņojusi, ka pabeigusi Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas (AES) otrā reaktora korpusa izgatavošanu un oktobra pēdējā dienā nosūtījusi to uz Astravjecu. Tikmēr Baltkrievijas vides aizstāvji pauduši bažas, vai enerģētiķi neplāno paklusām lauzt pēc šovasar būvlaukumā notikušā incidenta doto solījumu nomainīt pirmā spēkstacijas reaktora korpusu, jo par tā pašreizējo likteni nav nekādas informācijas.
No Krievijas uz Baltkrieviju nosūtīts Astravjecas AES otrā reaktora korpuss
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Rosatom» paziņojumā norādīts, ka vairāk nekā 330 tonnas smagais otrā reaktora VVER-1200 korpuss 36 mēnešu laikā izgatavots «Rosatom» meitaskompānijas «Atomenergomash» uzņēmumā «AEM Technologies» un Baltkrievijā tiks nogādāts vispirms pa ūdensceļu - Cimļanskas ūdenskrātuvi un Donu, bet tālāk pa dzelzceļu.
Kā ziņots, šovasar internetā parādījās ziņas, ka 10.jūlijā AES būvlaukumā izmēģinājuma laikā no vairāku metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa. «Rosatom» notikušo atzina tikai divas nedēļas vēlāk, bet norādīja, ka iekārta faktiski neesot kritusi, bet tikai «pieskārusies zemei».
Kā izteicās «Rosatom» ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Lokšins, nekādi bojājumi korpusam neesot radušies - lielākais, par ko varot runāt, ir «noberztā rūpnīcas krāsa».
Tomēr pēc Baltkrievijas pieprasījuma «Rosatom» apsolīja reaktora korpusu nomainīt, vienlaikus atzīstot, ka AES iedarbināšana tādēļ varētu tikt atlikta vismaz par pusgadu. Vēlāk anonīms avots nozarē izteicās, ka šim nolūkam Astravjecā varētu tikt nogādāts Ļeņingradas AES otrā energobloka reaktora korpuss. Tas arī pieminēja «vairākas bojātas caurulītes, ko būtu bijis iespējams nomainīt tieši būvlaukumā».
Vides aktīvisti pauduši bažas, vai enerģētiķi savu solījumu pildīs.
Kā tagad norādījis Krievijas atomenerģētikas projektu eksperts, Baltkrievijas atomenerģijas pretinieku kampaņas aktīvists Andrejs Ožarovskis, situācija ir dīvaina, jo arī pašā Krievijā nav nekādas informācijas, ko domāts darīt ar bojāto pirmā reaktora korpusu. «Galvenais, ka bojāto reaktoru nedrīkst slēpt. Vai nu tas tikpat atklātā veidā jātransportē uz Krieviju, kur tas tiktu izpētīts un salabots, vai arī jāsecina, ka enerģētiķi nolēmuši krāpties un nenomainīt korpusu,» viņš spriedis.
Iepriekš Ožarovskis izteicis pieļāvumu, ka pat kritiens no neliela augstuma smagajā korpusā varēja radīt nopietnas deformācijas un pazemināt tā drošības līmeni.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport». 2011.gadā Krievija Baltkrievijai piešķīra desmit miljardu ASV dolāru kredītu AES būvniecībai. Oficiāli netiek ziņots, cik izmaksās AES, bet Minska uzsvērusi, ka tā būs lētākā kodolspēkstacija pasaulē.