Kirgizstānā 11.decembrī notiks referendums par grozījumiem konstitūcijā

Rosinātie grozījumi paredz palielināt premjerministra un valdības pilnvaras. Šos priekšlikumus grozījumu kritiķi uzskata par Kirgizstānas prezidenta Almazbeka Atambajeva mēģinājumu paildzināt savu valdīšanu.

Atambajevs ir vairākkārt runājis par grozījumu nepieciešamību, tuvojoties viņa prezidenta amata termiņa beigām 2017.gadā. Viņš tomēr noliedzis, ka vēlētos ieņemt premjerministra amatu.

Atambajeva pārstāvētā Sociāldemokrātu partija pagājušajā nedēļā atstāja valdošo koalīciju pēc tam, kad citi koalīcijas locekļi neatbalstīja ierosinātās reformas konstitūcijā. Tas noveda pie valdības krišanas.

Koalīcijas izjukšana raisa bažas par Kirgizstānas ieslīgšanu nestabilitātē. Lai gan Kirgizstāna tiek uzskatīta par demokrātiskāko valsti Vidusāzijā, tā piedzīvojusi vairākus nestabilitātes periodus, kas kavējuši tās politisko un ekonomisko attīstību.

Pašreiz spēkā esošā konstitūcija tika pieņemta 2010.gadā pēc autoritārā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas un asiņainiem nemieriem vairāku nedēļu garumā.

Venēcijas komisija, kas ir Eiropas Padomes organizācija konstitucionālo tiesību jautājumos, ir norādījusi, ka rosinātie grozījumi «negatīvi ietekmēs spēku līdzsvaru» valdībā un vājinās tiesu neatkarību.

Vietējie aktīvisti apgalvo, ka grozījumi vājinās arī parlamentu un graus indivīdu tiesības.

Bijušajās padomju republikās Azerbaidžānā un Tadžikistānā šogad jau rīkoti referendumi, kas nostiprināja šo valstu autoritāro līderu varu. Septembrī arī Turkmenistānā tika nostiprinātas autoritārā prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova pilnvaras, gan nerīkojot par to referendumu.