Uzņēmējiem trūkst ziņu par VID vadītāja amata kandidāti Cīruli

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs atzina, ka par Cīruli viņam neesot plašas informācijas, taču no tā, kas pieejams publiskajā telpā, var pieņemt, ka Cīrule būšot pietiekami laba kandidāte, lai VID padarītu cilvēcīgāku. «Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jo sevišķi svarīgi ir, lai VID attieksme pret uzņēmējiem būtu cilvēcīgāka, lai VID būtu orientēts uz servisu. Tādu potenciālu saskatu Cīrulē,» atzīmēja Danusēvičs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, uzsvēra, ka pagaidām piesardzīgi vērtē Cīrules kandidatūru. «Mūsu skatījumā tomēr pārliecinošāks bija Kaspars Rumba, jo viņš visās debatēs bija pārliecinošāks un viņam ir patiešām liela pieredze un zināšanas nodokļu jomā. Domājam, ka tomēr bija vajadzīgs neatkarīgs profesionālis šajā amatā,» sacīja Šure.

Vienlaikus viņa piebilda, ka pārtikas ražotāji respektē un paļaujas uz konkursa komisijas lēmumu. «Mēs nezinām Cīrules personiskās un profesionālās īpašības, taču, no otras puses, uzticamies komisijai un ceram, ka tā ir izvēlējusies labāko kandidātu,» sacīja federācijas vadītāja.

Transporta nozarei konkursa komisijas piedāvātā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu Ilze Cīrule ir nezināma, taču sektors cer uz ciešāku sadarbību un muitošanas procedūru atvieglošanu.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš aģentūrai LETA atzina, ka viņam konkursa komisijas izvēlētā kandidāte uz šo amatu nav iepriekš bijusi zināma, taču neatkarīgā no tā, kurš būs VID vadītājs, nozare vēlētos ciešāku sadarbību praktisku risinājumu ieviešanā attiecībā uz muitošanas procedūrām. Krūmiņš klāstīja, ka lielākā daļa kravu, kas ienāk Latvijā, te nepaliek, kas mazina riskus budžetam, tāpēc nav nepieciešamības pēc ļoti sarežģītām muitošanas procedūrām. Asociācijas vadītāja ieskatā muita Latvijā kļuvusi par izteiktu VID sastāvdaļu, kas darbojas ar fiskāliem jautājumiem, piemēram, nodokļu iekasēšanu, nevis transporta nozares efektivitātes veicināšanu.

Pēc viņa teiktā, būtu jāņem labākie piemēri no tādām valstīm kā Nīderlande un Apvienotā Karaliste, ieviešot Latvijā, piemēram, iespēju muitas pārstāvjiem pieslēgties procedūrai attālināti, kontroles punktos izvietojot kameras, kā arī nepieciešams atvieglot pārkāpumu un sodu sistēmu, kas patlaban arī nepamatoti mēdz sodīt uzņēmējus. Krūmiņš pauda gatavību cieši sadarboties ar VID un sniegt priekšlikumus, lai ieviestu praktiskus un reālus risinājumus muitošanas procedūrās, kas jau veiksmīgi strādā citās valstīs.

Arī biedrības «Baltijas asociācija - transports un loģistika» prezidente Inga Antāne aģentūrai LETA sacīja, ka Cīruli nepazīst, taču sagaida ciešāku sadarbību ar nozari Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanā, kas ir īpaši svarīgi rūkošā kravu apgrozījuma apstākļos. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka paļaujas uz konkursa komisijas darbu, kas pretendentus uz attiecīgo amatu vērtēja un lēma par atbilstošāko kandidātu. «Dzīvosim, redzēsim,» piebilda Antāne.

Savukārt Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns atzina, ka Cīrule ir diezgan neordināra izvēle šādam amatam - jauns cilvēks ar mazu pieredzi tāda izmēra iestādes vadīšanā un darba organizēšanā. «Varbūt tiešām atlaidies baltais eņģelis ar vaska spārniem, bet tagad jau to pateikt nevar,» smēja Leiškalns. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka VID jāpadara Latvija par vietu, kurā ir izdevīgi un vienkārši veidot biznesu, tostarp transporta nozarei.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzina, ka par šo kandidāti nav neko daudz dzirdējis. Tā kā viņam trūkst informācijas, viņš atturējās komentēt Cīrules kandidatūru vispār.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāve Baiba Fromane atzina, ka neko nezinot par šo kandidāti un vēl nav vērtējusi, kāds ir viņas piedāvājums.

Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins atturējās no komentāriem par Cīrules piemērotību VID ģenerāldirektora amatam.

Kā ziņots, konkursa komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli. Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas «Eiropersonāls» speciālisti.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. «Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu,» piebilda Valsts kancelejas direktors.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti - Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.