Rasmusens uzskata - Trampa priekšvēlēšanu kampaņas izteikumi, ka amerikāņu apņemšanās palīdzēt sabiedrotajiem būtu atkarīga no šo valstu iemaksām NATO budžetā, «varētu kārdināt [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu pārbaudīt NATO apņemšanās.»
ASV būtu piekāpīgāka attiecībās ar Krieviju, ja Tramps kļūtu par prezidentu, domā bijušais NATO ģenerālsekretārs un atgādina, ka Tramps ne reizi vien slavējis Putina līdera dotības.
Ne tikai Tramps, bet arī viens no viņa padomniekiem Ņūts Gingričs kādā intervijā šovasar pauda, ka palīdzība ASV sabiedrotajiem Baltijā Krievijas uzbrukuma gadījumā būtu jāapdomā. «Neesmu drošs, ka es riskētu ar kodolkaru par kādu vietu, kas ir Sanktpēterburgas piepilsēta,» sacīja Gingričs, ar to domājot Igauniju.
Žurnāla «Economist» redaktors Edvards Lūkass pauž, ka Trampa un viņa komandas izteikumi jau tagad negatīvi ietekmē drošības situāciju Baltijā: «Virs ASV politiskās sistēmas ir jautājuma zīme. Viens no kandidātiem grauj 40-50 gadus senas ASV drošības garantijas Eiropai. Būtu ļoti sarežģīta situācija, ja Trampu ievēlētu. Bet tā jau ir sarežģīta tagad. Vārdiem ir īsta ietekme. Kaitējums jau ir radīts.»