Vangažu nafta piesārņo vidi, taču saņem atļauju no Valsts vides dienesta

Jau piecdesmit gadu iedzīvotāji Inčukalna novadā sadzīvo ar naftas produktu noliktavu. To ierīkoja padomju armijas vajadzībām. Terminālī arī pēc neatkarības atgūšanas saimniekojušas vairākas firmas. Taču SIA «Vangažu nafta» parādīšanās izjaukusi ciematu «Griķi» un «Meža miers» ierasto mieru. Pēc iedzīvotāju stāstītā, vakaros un īpaši naktīs viņi mostas no asas un smacējošas smakas.

Regīna Borneo, «Meža miera» ciemata iedzīvotāja: «Smaka ir līdzīga, kad gāzes balons atgājis vaļā un vēl kaut kādi piemaisījumi.»

Būdama diplomēta mediķe un skolotāja, Regīna ir sākusi meklēt iemeslus traumējošajai smakai, jo ir norūpējusies par mazbērniem, kuriem šāds gaiss jāelpo.

Žurnālists: «Kā jūs ar maziem bērniem varat to smaku izturēt?»

Anete, «Meža miera» ciemata iedzīvotāja: «Es braucu uzreiz prom. Es neelpoju.»

Žurnālists: «Tad ikreiz, kā tas parādās, jūs sēžaties mašīnā un braucat prom?»

Anete: «Jā. Jo man parasti ļoti slikti paliek. Man reibst galva. Un tad ātrā palīdzība jāsauc.»

Darbības ar naftas produktiem notiek Zaļkalnu mājas tiešā tuvumā. Šeit pa dzelzceļa atzaru ieripo cisternas. Māju saimnieks dzīvo pie dzeloņdrātīm apjoztās 60 hektāru lielās teritorijas un mieru nerod ne brīvdienās, ne arī svētku dienās. Piesārņotais gaiss uz viņa veselību atstāj smagu iespaidu.

Anete, «Meža miera» ciemata iedzīvotāja: «Asaro acis, elpa smaga paliek. Ar degunu mēs to jūtam ļoti spēcīgi.» - «Faktiski naktīs nevar pagulēt?» - «Jā, ja tas ir liels piesārņojums, tad nekādi.»

«Vangažu naftai» Valsts vides dienests pirms diviem gadiem izsniedzis B kategorijas atļauju piesārņojošām darbībām. Tā uzņēmumam ļauj ar cisternām atvest pamatā benzīnu, dīzeļdegvielu un uzglabāt to rezervuāros. Pēc vajadzības benzīnam piejaukt piedevas un izvest to autocisternās uz degvielas uzpildes stacijām.

Šā gada sākumā «Vangažu nafta» nolēma paplašināties: pārkraut arī citus naftas produktus, attīrot tos no nevajadzīgiem piemaisījumiem, pamatā sēra savienojumiem. Attīrīšanas stacija redzama uzņēmuma stingri apsargātajā teritorijā no putna lidojuma. Šādām darbībām vajadzīga nopietnāka Valsts vides dienesta atļauja. Tādu izsniedza tikai šā gada septembrī. Taču iedzīvotāji ir pārliecināti, ka eksperimenti ar naftas produktiem notikuši vairākus mēnešus agrāk. To netieši apliecina arī Valsts vides dienestā. «Vangažu naftai» sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli.

Elmārs Jasinskis, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks: «Viens ir par piesārņojumu un otrs par pārkraušanu uz vagonu cisternām, kur darbojušies neatbilstoši nosacījumiem. Vajadzēja pārkraut uz autocisternām.»

Žurnālists: «Kad konstatēti?»

Jasinskis: «Septembrī, nē, augustā.»

Neskatoties uz Veselības inspekcijām iebildēm un vairāk nekā 300 iedzīvotāju sūdzībām, Ingas Koļegovas vadītais Valsts vides dienests šoruden nepiemēroja ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru «Vangažu naftai»

un 16.septembrī izsniedza jauno paplašināto atļauju. Dienestā to pamato ar «Vangažu naftas» parādītajiem uzlabojumiem.

Elmārs Jasinskis, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks: «Salīdzinot ar iepriekšējā gada pārbaudi un ņemot vērā iesaistīto iestāžu sadarbību, negribētos, ka mani sauc par «Vangažu naftas» advokātu, bet ir progress.»

Apkārtnes iedzīvotāji, uzzinot par paplašinātās atļaujas izsniegšanu, to apstrīdēja, un patlaban tā apturēta. Taču vides inspektoriem iedzīvotāji turpina sūdzēties par gaisa piesārņojumu. Bieži satraukumam pamats neatrodas, tomēr 12.oktobrī vides inspektoru olfaktometrs gaisā atkal fiksēja 9 vienības virs normas.

«Vangažu nafta» īpašniece un vienīgā valdes locekle Arta Jamsena naftas biznesā nav jaunpienācēja. 90. gados viņa vadīja «Neste Latvija» Rīgas termināli, un medijos viņas vārds līdz šim locīts saistībā ar degvielas tirgotāja strīdiem par zemēm Rīgas brīvostā «Vangažu naftu» Jamsena iegādājās kopā ar Krievijas pilsoni Sergeju Kļučkovu.

Žurnālistus teritorijā ielaist atsakās

Uzņēmēja pirmo reizi ir nolēmusi «Vangažu naftas» teritorijā ielaist speciāli šā strīda atrisināšanai izveidoto darba grupu. Tajā ir gan iedzīvotāji, gan Inčukalna novada domes deputāti. Žurnālisti apsargātajā teritorijā netiek ielaisti.

Apsargs: «Nesniegs nekādas intervijas.»

Žurnālists: «Kāpēc mēs nevarētu piedalīties kopā ar deputātiem?»

Apsargs: «To es nemācēšu atbildēt.»

Žurnālists: «Kāpēc?»

Apsargs: «Nezinu.»

Žurnālists: «Bet kāds bija arguments. Ko teica Jamsenas kundze?»

Apsargs: «Neko neteica.»

Žurnālists: «Deputāti var iet, iedzīvotāji var iet, kāpēc TV nevar?»

Apsargs: «Nezinu. Man pateica, kuras personas var laist, kuras nevar.»

Žurnālists: «Viņa pati to atnāks un pateiks?»

Apsargs: «Viņa teica, ka rakstveidā var atbildēt.»

Žurnālists: «Kāpēc viņa klātienē nevar atbildēt?»

Apsargs: «Nemācēšu jums sniegt atbildi.»

Arī deputāti filmēt naftas bāzes teritorijā ar telefoniem nevar. Uzņēmēja tos stingri piesaka izslēgt.

Ar Jamsenu pie viena galda iedzīvotāji pirmo reizi sēdās 19.oktobrī. Vienojās, ka strīdu vairs nerisinās publiski, bet mēģinās sadzīvot, tā, lai uzņēmums var pelnīt, bet iedzīvotāji brīvi elpot. Tomēr uzņēmējas vārdi ar darbiem nesaskanēja. Jau dienu iepriekš Jamsena bija nosūtījusi vēstuli Inčukalna novada domes priekšsēdētājam ar aicinājumu izslēgt trauksmi ceļošos iedzīvotājus no darba grupas, apvainojot tos materiālā ieinteresētībā. Darba grupas audioieraksts liecina, ka uzņēmēja pētījusi Regīnas Borneo un viņas radinieku īpašumus.

19.oktobris, darba grupas pirmā sanāksme. Inčukalna novada domes deputāts Jānis Liepiņš: «Tad tā darbība tagad ir apstādināta. Nekas nenotiek, Jamsenas kundze?»

Arta Jamsena, «Vangažu naftas» valdes locekle: «Nē, to, kas ir atļauts pamatdarbībā, tas notiek.»

Rudīte Borneo, «Meža miera» ciemata iedzīvotāja: «Sakiet, kas pamatatļaujā jums ir atļauts? Ko jūs patlaban darāt?»

A.J. To, kas ir atļauts.

R.B. Un kas ir atļauts?

A.J. To, kas ir atļauts.

R.B. Ir atļauts izvest degvielu ar cisternām, izsniegt automašīnām. Neviena automašīna nav izgājusi laukā.

A.J. Kā jūs to zināt? Jūs dzīvojat pie vārtiem? Dronus laižat?

R.B. To var dokumentāri pārbaudīt. Ironija te ir lieka.

A.J. Jūs jau 100 reizes to esat uzrakstījusi. Kāds ir jūsu mērķis? R.B. Tīru gaisu. A.J. Jūs to nedabūsiet. Jūs esat iegādājusies īpašumu blakus naftas bāzei par kapeikām! Jūs nevarat saņemt tādu gaisu kā Jūrmalā.

Regīna Borneo, «Meža miera» ciemata iedzīvotāja: «Es to uztveru tos kā draudus sev un saviem ģimenes locekļiem. Jo tur ir meli un nepatiesība par mani. Varbūt tā ir provokācija sava veida, lai panāktu, lai šajā jomā vairāk nenodarbojamies.»

Modris Jaunups, Inčukalna novada domes deputāts (Vienotība): «Mēs kā novads, kā pagasts esam par šo uzņēmējdarbību.»

Žurnālists: «Bet jūs negrasāties atsaukt aktīvos iedzīvotājus un anulēt viņu sūdzības?»

Jaunups: «Es personīgi nē. Un arī pārējie darba grupas locekļi-deputāti tam nepiekrīt.»

Inčukalnu vada it kā par vides aizsardzību gādājošās Zaļo un zemnieku savienības politiķis Aivars Naļivaiko. Viņš iedzīvotāju un komersanta strīdā cenšas ieņemt neitrālu pozīciju. Bet to, ka vienpersoniski devis Valsts vides dienestam netiešu piekrišanu atļaujas grozījumiem «Vangažu naftai», īsti neatceras.

Aivars Naļivaiko, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs (ZZS): «Es negribētu pašlaik šeit teikt, ka jā vai nē. Bet tur jāprasa būvvaldes vadītājam.»

Žurnālists: «Jūs pats neesat tādu saskaņojumu devis?»

Naļivaiko: «Ja būvvalde tādu ir sagatavojusi, tad es būtu varējis savu parakstu likt.»

Žurnālists: «Jūs neatceraties?»

Naļivaiko: «Nē, es nebiju gatavs kancelejai paprasīt to jautājumu.»

Šādi strīdi bijuši arī iepriekš. Taču gan Rīgā, gan Liepājā, gan Ventspilī uzņēmumi līdz šim pakļāvušies pašvaldību prasībām un pārtraukuši pārkraut produktus, kam bija pievienoti asu smaku izraisošie merkaptāni. «Vangažu nafta» «Nekā personīga» nevēlējās izpaust, kādus konkrēti naftas produktus tā pārkrauj un attīra, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.