Uzņēmums: Ar saules paneļiem lauksaimnieki var ietaupīt līdz pat 25% no elektrības rēķina

Turklāt tuvākajos mēnešos ir gaidāms Lauku atbalsta dienesta finansējums (LAD) ģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, kas ļautu ieguldītās investīcijas atpelnīt četros līdz sešos gados.

Kā norādīja Samtiņš, vidēja lieluma zemnieku saimniecībā ir ekonomiski pamatoti uzstādīt saules paneļus, kas gadā spēj saražot līdz 75 000 kilovatstundu (kWh) enerģijas. Šo iekārtu kopējās iegādes izmaksas ir aptuveni 75 000 eiro, no kuriem 30 000 eiro varētu saņemt kā LAD finansējumu.

Investējot saules paneļos 45 000 eiro, zemnieku saimniecība var samazināt plānotos iepirkumus no elektroenerģijas piegādātāja par 7500 eiro gadā. Tas nozīmē, ka ieguldījumi šādos saules paneļos atmaksāsies sešu gadu laikā, nodrošinot ikgadējo atdevi no investīcijas ap 20%.

Samtiņš arī akcentē, ka saule nenodrošinās visu enerģiju, kas tiek patērēta. Aprēķini rāda, ka apjoms, ko var saražot saules paneļi, ir, sākot no 10% līdz 30% no kopējā patērētā enerģijas daudzuma.

«Protams, ka lielākais apjoms tiek ražots vasarā pa dienu, bet ziemā un naktī nepieciešams iegūt elektroenerģiju no tīkla. Saules enerģija ir kā pirmais solis, lai saimniecība samazinātu apjomu, kas tiek pirkts no tīkla. Attiecīgi, ja par vidēji 20% tiek samazināts no elektrības tīkla pērkamais apjoms, par tieši tikpat procentiem tiek samazināts elektrības rēķins,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Lai gan Latvijā saule spīd mazāk nekā dienvidu valstīs, tomēr Samtiņš uzsver, ka arī Norvēģija un Zviedrija, kurās saules ir vēl mazāk, novērtē saules paneļu efektivitāti un tie tur kļūstot arvien populārāki.

«Tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, un saules paneļi patlaban salīdzinājumā ar situāciju pirms trim gadiem ir ne vien efektīvāki, bet arī lētāki, kā arī uzstādīšanas laiks aizņem līdz trīs mēnešiem,» rezumēja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, lauksaimnieku organizācijas augustā pauda sašutumu par ievērojami lielākām elektroizmaksām saistībā ar jaunajiem «Sadales tīkla» tarifiem, tikmēr

Ekonomikas ministrija (EM) situāciju skaidroja ar to, ka klienti savulaik ir pieteikušies uz lielākām jaudām, nekā tās reāli vajadzīgas. Sarunu iznākumā lauksaimnieki un EM vienojušies par risinājumiem sezonāliem pieslēgumiem, kā arī kopīgi izstrādās nepieciešamās normatīvu izmaiņas.