Kanāda uz Latviju sūtīs bruņumašīnas

Precīzu bruņumašīnu skaitu ministrs neatklāja, norādot, ka

bataljons būs aprīkots ar visām nepieciešamajām spējām.

Arī pārējās dalībvalstis nodrošinās dažāda veida bruņojumu un ieročus, skaidroja Sadžans.

«Tā patiesībā ir kaujas grupa - tas nozīmē, ka vienība būs lielāka nekā bataljons. Kanādieši sniegs savu ieguldījumu - nodrošinās štāba darbu, kā arī izvietos mehanizēto kājnieku rotu. Mēs ieradīsimies ar visu nepieciešamo bruņojumu, tostarp arī ar LAV kājnieku kaujas mašīnām. Arī pārējās dalībvalstis nodrošinās nepieciešamo ieguldījumu. Kaujas grupa būs pilnībā aprīkota un pilnībā funkcionējoša ar visu nepieciešamo bruņojumu,» sacīja Sadžans.

Savukārt, vaicāts, vai NATO valstis nākotnē varētu vēl palielināt savu klātbūtni alianses austrumos, tostarp Baltijā, kā to pieļāva bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, Kanādas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka

alianse vienmēr seko līdzi situācijas attīstībai un pieņem attiecīgus lēmumus.

«Šobrīd mēs esam pieņēmuši ļoti atbildīgu lēmumu attiecībā uz klātbūtni [Baltijā]. Mēs vispirms īstenosim šo lēmumu un tad monitorēsim Krievijas darbības. Atvērta un caurspīdīga atturēšanas politika nozīmē arī dialogu, taču mēs nodrošināsim to, ka visi nepieciešamie instrumenti darbojas,» stāstīja Sadžans.

Komentējot Kanādas un citu bataljona kaujas grupas dalībvalstu karavīru izvietošanas termiņus Latvijā, ministrs pauda, ka šobrīd tie vēl nav noteikti un pie tā strādā iesaistīto valstu bruņoto spēku komandieri. «Delegācijas ierodas vizītē, liels darbs tiek padarīts. Vēl ir nepieciešams noteikt vispiemērotāko datumu ne tikai Kanādas karavīriem, bet arī citu valstu karavīriem,» pauda Sadžans. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka šis process iet uz priekšu ļoti ātri un efektīvi.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tikmēr uzsvēra, ka pirmie Kanādas karavīri jau ir ieradušies Latvijā, lai risinātu nepieciešamos loģistikas uzdevumus. Sagaidāms, ka arī pēc Jaunā gada Latvijā ieradīsies kanādiešu karavīri, kas kontrolēs un uzraudzīs spēku ienākšanas procesus.

TVNET jau vēstīja, ka vasarā samitā Varšavā NATO līderi pieņēma lēmumu Baltijas valstīs un Polijā izvietot bataljona līmeņa kaujas grupas, lai atturētu Krieviju no agresīvas rīcības. Kaujas grupu Latvijā vadīs Kanāda, Lietuvā - Vācija, Igaunijā - Lielbritānija, bet Polijā - ASV.

Paredzēts, ka vadošā valsts nodarbosies ar kaujas grupas izveidi, tās darba nodrošināšanu, kā arī nodrošinās daļu tās personālsastāva.

Savukārt šajā nedēļā NATO aizsardzības ministri vienojās par citām valstīm, kuras NATO bataljonos piedalīsies uz rotācijas bāzes.

Sākotnēji Kanādas vadītajā bataljonā Latvijā piedalīsies arī Polijas, Itālijas, Albānijas un Slovēnijas karavīri.

Savukārt NATO bataljonā Igaunijā, kura ietvarvalsts būs Lielbritānija, piedalīsies Dānijas un Francijas karavīri. NATO bataljonā Lietuvā, kuru vadīs Vācija, piedalīsies Beļģija, Horvātija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija, bet NATO bataljonā Polijā, kuru vadīs ASV, - Rumānijas un Lielbritānijas karavīri.

Katra valsts nodrošinās savu ieguldījumu šajās bataljona līmeņa grupās, lai vienības būtu pilnībā kaujas spējīgas.

Tā, piemēram, zināms, ka Polija bataljonā Latvijā iesaistīsies ar tanku rotu.

Sagaidāms, ka bataljoni Baltijā un Polijā ieradīsies nākamā gada sākumā. Katrā bataljonā būs aptuveni 1000 karavīri.

Tāpat nākamgad Baltijas valstīs rotācijas kārtībā uzturēsies arī Višegradas valstu vienība, kas gan nebūs saistīta ar minētajiem bataljoniem. Sagaidāms arī, ka nākamgad savu izvietošanos NATO austrumos sāks ASV mehanizētā brigāde, kuras karavīri piedalīsies treniņos arī Latvijā.