/nginx/o/2018/07/10/8527993t1h12e8.jpg)
Cilvēku skaits, kuri tuvākajā laikā būtu gatavi aizbraukt no Latvijas, šogad, visticamāk, nav mainījies, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Uzskats, ka lielākā daļa aizbraucēju ir cilvēki bez izglītības un darba iemaņām, gan esot tikai mīts.
Analizējot pēdējo gadu aptauju datus par cilvēku aizbraukšanas plāniem, viņš konstatējis, ka 2015.gada nogalē 20% aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem varbūtību tuvākajā laikā braukt strādāt uz ārzemēm vērtēja kā lielu vai ļoti lielu. «Tas ir tikpat daudz, cik 2013.gada beigās. Pilngadību sasniegušo jauniešu vidū šī proporcija sasniedz 45%, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem pārsniedz 20%,» intervijā «Latvijas Avīzei» norāda pētnieks.
Uzskats, ka lielākā daļa aizbraucēju ir cilvēki bez izglītības un darba iemaņām, gan esot tikai mīts, jo, pēc pētnieku aplēsēm, aptuveni
40% cilvēku, kuri atstājuši Latviju jau šajā gadsimtā, vai nu bija augstākā izglītība, vai arī viņi to ieguva jaunajā mītnes zemē.
«Tas ir kārtējais zaudējums Latvijai cilvēciskā, intelektuālā, materiālā ziņā. Jo vismaz daļa no viņiem mācījušies par nodokļu maksātāju naudu,» atzīst Hazans.
Tiesa, starp augstskolu beigušajiem ir arī tādi, kuri ārzemēs strādā vienkāršus, mazkvalificētus darbus, tomēr aptauja liecina, ka 60% ir atraduši darbu savā specialitātē vai vismaz apgalvo, ka ikdienā izmanto augstskolā gūtās zināšanas un kvalifikācijas. Kā norāda pētnieks,
tikai 24% no Latvijas aizbraukušo ārzemēs strādā zemākas kvalifikācijas darbu salīdzinājumā ar iepriekšējo Latvijā.
«Izglītība palīdz karjerā daudzi sāk ar vienkāršiem darbiem un drīz vien izsitas uz augšu,» secinājis profesors.
Vaicāts, vai taisnība, ka Latviju proporcionāli šodien vairāk atstāj tieši latvieši un sievietes, pētnieks atbild, ka apgalvojums par latviešiem neesot taisnība, bet par sievietēm esot «īpašs stāsts». «Pēdējos gados procentuāli mazliet vairāk aizbrauc tieši krievvalodīgie, kas pa daļai saistāms ar ekonomisko stāvokli Latgales laukos un mazpilsētās. Aptaujās dažkārt redzam arī neekonomiskus iemeslus, proti, tieši nelatvieši biežāk nekā latvieši izsaka neapmierinātību par Latvijā notiekošo, neredz nākotnes perspektīvas sev un saviem bērniem.
Tomēr kopumā pēdējos 15 gados latvieši un cittautieši aizbrauc daudzmaz proporcionāli, tātad vienādos tempos.»
«Par sievietēm gan ir īpašs stāsts. Viņu aizbraukšanas mērķis nereti ir ģimenes izveidošana ārzemēs. Turklāt pētījumi liecina, ka Latvijas sievietes daudz biežāk nekā mūsu vīrieši «otro pusi» izvēlas ne no Latvijas,» intervijā laikrakstam atklāj pētnieks.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)