Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Plāno ieviest mobilo priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai apkarotu noziedzību, mobilo sakaru operatoriem plānots noteikt par pienākumu ieviest priekšapmaksas karšu lietotāju personas datu reģistrēšanu, liecina informatīvais ziņojums, kuru ceturtdien, 20. novembrī, plānots skatīt valsts sekretāru sanāksmē.

(papildināta 3.rindkopa)

Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka šobrīd priekšapmaksas karšu lietotāji nav identificējami un šo apstākli izmanto likumpārkāpēji sakaru uzturēšanai, kas ievērojami apgrūtina gan operatīvo darbību, gan vainīgo personu noskaidrošanu, gan noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pierādīšanu kriminālprocesa ietvaros.

Ministrija norāda - no mobilajiem sakaru operatoriem saņemtā informācija liecina, ka karšu lietotāju datu reģistrācija ir vērtējams kā atbalstāms process, it īpaši ievērojot šā pakalpojuma pieprasījuma samazināšanās tendenci, kā arī to, ka ir ieviesti tādi mobilo sakaru pakalpojumi, kurus lietot, izmantojot karti, var tikai pēc lietotāja datu reģistrēšanas. SM ziņojumā iekļāvusi arī mobilo operatoru viedokļus, kas gan liecina, ka šāda iecere netiek vērtēta viennozīmīgi.

Iekšlietu ministrija tikmēr ir sniegusi informāciju, ka karšu reģistrācija veicinātu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, jo tas palīdzētu apkarot ne tikai tieši ar ēnu ekonomiku saistītus noziedzīgus nodarījumus, bet arī citus smagus un sevišķi smagus noziegumus, tai skaitā arī tādus, kas saistīti ar organizēto noziedzību un terorismu, kā arī mazinātu «viltus zvanu» gadījumus.

Vienlaikus norādīts, ka Iekšlietu ministrijā (IeM) un tās padotības iestādēs netiek apkopoti un uzkrāti dati par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru veikšanai tiek izmantotas kartes, kā arī netiek apkopota informācija par finasiālajiem zaudējumiem, kas radušies minētā veida noziedzīgo nodarījumu rezultātā.

Vienlaikus IeM norāda uz risku, kas var veidoties nākotnē pēc karšu reģistrācijas kā obligāta pasākuma ieviešanas, proti, noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, iespējams, tiks izvēlēti tādi saziņas veidi, kurus izmantojot persona var palikt anonīma, jo piekļuve internetam bez reģistrēšanās to nodrošina, piemēram, ziņapmaiņa, izmantojot datu pārraidi - WhatsApp, iMessage, ChatON, Blackberry Message; IP telefonija - Viber, Skype u.c.

SM secina, ka karšu lietotāju datu nereģistrēšana ir noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā arī ekonomiska rakstura noziegumu, kas uztur ēnu ekonomikas līmeni pārāk augstu, veicinošs faktors. Karšu lietotāju datu anonimitāte apgrūtina operatīvo darbību, izmeklēšanu un noziegumu atklāšanu, kā arī pierādījumu iegūšanu līdz pat robežai, kas var novest pie lietas izbeigšanas bez rezultāta; bet karšu lietotāji, apzinoties savas personības anonimitāti, nereti veic «viltus» zvanus, tādējādi veidojot mākslīgu noslodzi personālam, kas atbildīgs par sabiedrības drošību un veselību.

Informatīvais ziņojums paredz SM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp arī elektronisko sakaru nozari, izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības sniegt pakalpojumu karšu lietotājiem tikai pēc to datu reģistrēšanas.

Svarīgākais
Uz augšu