Metāla sētiņas un granīta stabiņi - Vecrīgā atrodams ne viens vien elements, kas ņemts no kapiem

To skaitā ir metāla kaluma žogs, kas 13.janvāra ielā tramvaja sliedes norobežo no gājēju ceļa. Tas tur stāv jau vairākus gadu desmitus, un tā izcelsmei neviens īpašu vērību nepievērš. Taču mākslas vēsturnieks, Rīgas vēstures pārzinātājs Gunārs Ārmanis, kurš ir viens no zinošākajiem cilvēkiem Latvijā par Rīgas Lielajiem kapiem, apgalvo strikti - šis žogs nāk no turienes. Acīmredzot 60.gados, kad iela tika izbūvēta, uz sliedēm bijuši nelaimes gadījumi, tāpēc vajadzēja norobežojošu sētu gājējiem. Un tas sakritis ar laiku, kad Lielos kapus slēdza.

Lai gan stilistiski vienādi, tomēr žoga posmi 13.janvāra ielā atšķiras, dažam redzamas eņģītes. Ārmanis saskaitījis, ka

žogs veidots no apmēram 14 kapa vietām.

Eksperts vērtē, ka tas dēvējams par marodierismu «un pie laba gala tas nevedīs».

Sirmajam vīram ir daudz liecību par kapsētas elementiem pilsētvidē.

«Rudenī atvērsies lepnā «Kempinski» Rīgas viesnīca. Tur priekšlaukums noasfaltēts. Un pirms tam tur bija no Lielajiem kapiem granīta stabiņi,»

saka Ārmanis. Eksperts bijis pārliecināts, ka stabiņi no turienes pazudīs uz visiem laikiem, bet nekā.

Un, staigājot pa vecpilsētas ielām, var uziet ne vienu vien šādu kapu stabiņu.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu pārsteidz raidījuma interesēšanās par plāniem attiecībā uz kapsētas elementiem pilsētvidē. Šī informācija viņam ir jaunums, un viņš sola to pārbaudīt. Pēc padoma, kā risināt šo jautājumu ar vēsturiski pārceļojušiem objektiem, būvvalde vērsīšoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI).

«Pirmkārt, ir nepieciešams oficiāls apstiprinājums, ka tas tā ir un ko ar to visu darīt. Tā ir vēsture, pilnīgi iespējams, ka ar attiecīgu piemiņas zīmju uzstādīšanu var dokumentēt un tajās vietās atstāt. Tai pašā laikā, ja man jautā, vai tas ir normāli, - es tā nebūtu darījis,» atzina Vircavs.

Kultūrvēsturisko vērtību sargātāji piekrīt, ka šie elementi nāk no kapsētas,

taču pagaidām nesaka 100% droši, ka tieši no Lielajiem kapiem, jo tolaik tika izpostītas vēl citas pilsētas kapsētas.

Tomēr

inspekcijā ir viedoklis, ka šādiem kapu elementiem vieta tomēr būtu citur.

VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris domā, ka tos varētu koncentrēt kādā vienā noteiktā vietā, un tāda jau atrasta - pašvaldības teritorija aiz krematorijas, kur tika aizvesta liela daļa kapakmeņu un krustu no Lielajiem kapiem.

Pieminekļu sargiem piekrīt arī Ārmanis. Turpretī arhitekts Jānis Lejnieks kolēģiem nepiekrīt: «Tā ir dzīvā pilsētas vēsture, mēs par citu vietu caur šādu elementu varam pastāstīt,» komentē arhitekts. Viņaprāt, ja skatāmies ārpus emocijām («ak vai, kapu žogs pilsētas centrā!»), ja skatāmies racionāli, kā pasaulē šodien domā, ka ir muļķīgi izmest lietas, kas var kalpot cilvēkiem, tad prātīgāk izmantot kā kultūrvēsturisku elementu un norobežot sliedes no ietves.

«Neko sliktu tur nesaskatu, mēs esam pagarinājuši kāda laba kalēja meistardarba mūžu,» saka Lejnieks.

Arī uzrunātajiem pilsētniekiem viedoklis nav vienprātīgs. Māris atsaucas uz mātes, vecāku stāstīto, ka no kapiem mājās neko nest nedrīkst. Arī Loreta raidījumam saka, ka no kapiem ņemt ir slikti, labāk būtu uzlikt jaunus. Savukārt Elīna vērtēja: ja saimnieks prot rīkoties ar saviem līdzekļiem, kas viņam ir, ja viņam kapos žogu nevajag, var uzlikt uz ielas.