Tiesu medicīnas centra eksperts – profesija, kurā iemācās novērtēt dzīvi

Līķi dažādās sadalīšanās stadijās un Otrajā pasaules karā kritušie

Tanatoloģijas nodaļas vadītāja Nadežda Skidenko stāsta, ka struktūrvienība galvenokārt strādā ar mirušām personām, lai noskaidrotu to nāves cēloņus. Diennakts laikā autopsija tiek veikta pieciem - desmit cilvēkiem, bet gadoties arī, ka jāstrādā ar divdesmit personu mirstīgajām atliekām. «Strādājam ar vardarbības upuriem un nāves gadījumiem, kuri tiek nosūtīti pie mums ar policijas lēmumu. Autopsija tiek veikta turpat centra telpās – ir speciāla autopsijas zāle. Eksperti veic autopsiju un nosūta paraugus uz laboratorijām, kuru atbildes tiek gaidītas, lai rakstītu slēdzienu policijai,» norāda Skidenko. Šis process var ilgt apmēram divus mēnešus.

Nodaļā nonāk mirušie dažādās līķa sadalīšanās stadijās, tādēļ, par spīti ekspertu pūlēm, dažreiz ir apgrūtinoši noteikt precīzu nāves cēloni. Ja pēcnāves izmaiņas, piemēram, dabas apstākļu ietekmē ir nonākušas tik tālu, ka nav iespējams noteikt miršanas iemeslu, tas tiek ierakstīts kā nenoskaidrots.

Pēc autopsijas cilvēka mirstīgās atliekas jau nākamajā dienā tiek atdotas piederīgajiem apbedīšanai. Situācijā, ja piederīgos neizdodas atrast, mirušais tiek apbedīts vai kremēts par valsts līdzekļiem, saskaņā ar noteiktu kārtību. Nodaļa apkalpo Rīgu, Rīgas reģionu un Ogri.

Centra speciālistiem ir nācies identificēt arī ar Otrajā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas. N.Skidenko atceras, ka pērn Rīgā, Stabu ielā, būvniecības laikā tikušas atrastas sen miruša cilvēka atliekas, kuru tiesu medicīnas eksperti palīdzējuši identificēt. Tāpat centrs esot sadarbojies ar antropologiem, lai identificētu kādu kara laikā kritušu karavīru, kura kauli pēc tam pārvesti pie tuviniekiem uz Baltkrieviju.

Tanatoloģijas nodaļas tiesu medicīnas eksperti ir piedalījušies daudzu un dažādu pret personu vērstu noziegumu atklāšanā,

veicot līķu medicīniskās ekspertīzes. Nodaļas speciālisti strādājuši ar 1976.gadā notikušās dzelzceļa katastrofas, kurā gāja bojā 46 cilvēki, upuriem, pēc Talsu traģēdijas ar 11 upuriem, pēc autoavārijas, kurā gāja bojā tūristi no Krievijas. Eksperti palīdzējuši atklāt arī dažādas slepkavības.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki arī norāda uz sezonāla rakstura nāves iemesliem – tā, iestājoties vēsākam laikam, parādoties līdz nāvei nosalušie vai arī tādi, kuri gājuši bojā ugunsgrēkos, mēģinot sasildīties. Pirmais nosalušais šoruden centrā ticis nogādāts jau nedēļas sākumā.

Nezināmu mirušo identifikācija un saskare ar lipīgām slimībām

Tiesu medicīnas ģenētikas un seroloģijas laboratorija savukārt strādā ar dzīvu un mirušu cilvēku bioloģisko materiālu – meklējot tā pēdas uz lietiskajiem pierādījumiem vai arī veicot tā salīdzināšanu. Laboratorijas vadītāja Areta Sabule stāsta, ka rezultātā iespējams secināt konkrētu cilvēku, no kura ir nācis attiecīgais bioloģiskais materiāls. «Veicam arī atsevišķu, neatpazītu personu līķu identifikāciju ar DNS palīdzību. Nosakām arī paternitātes, maternitātes un cita veida radniecību,» norāda Sabule.

No personām izņemtais bioloģiskais materiāls pēc izpētes pabeigšanas tiek atbilstoši konservēts un saglabāts, gadījumam, ja pēc tā būs nepieciešamība vēlāk. Paraugi tiek glabāti desmit gadus, bet ar tiem saistītā datubāze un dokumentācija – 75 gadus. Tādējādi ģenētikas un seroloģijas laboratorijas speciālistiem ir arī nepieciešams papildus sadarboties ar Valsts policijas kriminālistikas pārvaldi nacionālās DNS datubāzes uzturēšanā.

Iztaujāti, vai nepastāv risks saskarties ar kādām nāvējošām vai lipīgām slimībām, strādājot ar cilvēku mirstīgajām atliekām, centra speciālisti uzsver, ka rūpīgi lieto individuālos aizsardzības līdzekļus gan autopsiju zālē, gan laboratorijās, lai neko ļaunu sev nenodarītu. Tajā pašā laikā ikviens darbinieks strādā, pieņemot, ka jebkurš mirušais var būt inficēts, jo informācija par viņa slimībām nav zināma līdz autopsijas brīdim.

Taču pilnīgi pasargāts nav neviens un inficēšanās iespēja pastāv, pat braucot sabiedriskā transportā.

Jāpazīst daudzi tūkstoši ķīmisko savienojumu

Tiesu toksikoloģijas laboratorijas vadītājs Dainis Tribis norāda: lai strādātu, nepieciešamas plašas zināšanas par daudziem tūkstošiem dažādu ķīmisko savienojumu – sākot ar dažādām gāzēm, beidzot ar narkotiskajām vielām.

Tiesu toksikologi izmeklē dažādu bioloģisko materiālu – asinis, urīnu, iekšējos orgānus, matus –, lai dzītu pēdas dažādu ķīmisko faktu vai aģentu iedarbībai uz cilvēku, kas, iespējams, izraisījusi tā nāvi. «Tā ir saindēšanās ar ķīmiskām vielām, pārdozēšana un tamlīdzīgi. Mēs esam arī vienīgā laboratorija, kura ārkārtas nepieciešamības gadījumos veic ekspresanalīzes jebkurā diennakts laikā dzīvām personām, kas nonāk RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikā ar aizdomām par saindēšanos ar kādu ķīmisku vielu,» skaidro Tribis.

Tādēļ starp Toksikoloģijas un sepses klīniku un laboratoriju ir izbūvēta garākā pneimopasta līnija Baltijā, pa kuru tiek operatīvi saņemts bioloģiskais materiāls un sniegta atbilde pēc izmeklējumu veikšanas. Laboratorija sniedz arī maksas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām, kurām ir kāda problēma toksikoloģijas jomā.

Kaulu restaurācija un asins pēdas

Toksikoloģijas laboratorijas speciālisti daudz strādājuši ar tā dēvēto spaisu. Par spīti tam, ka valstī spēkā esoši likumi aizraušanos ar šīm kādreiz «legālajām narkotikām» ir ievērojami apgrūtinājuši, Tribis atzīst, ka «spaiss bija, ir un būs» un joprojām toksikoloģijas laboratorijā nākas analizēt bioloģisko materiālu, kas ņemts no tā lietotājiem. Toksikoloģijas laboratorijā strādāts arī ar Jaunbērzes traģēdijā bojā gājušajiem, bet pirms trīs gadiem – ar metilspirta upuriem, kas bija gājuši bojā Jelgavā.

Tiesu toksikologi izmeklē arī ar tādu personu bioloģisko materiālu, kuras savu dzīvi beigušas pašnāvībā. Tribis stāsta, ka visbiežāk cilvēki noindējas ar to, kas atrodams mājas aptieciņā. «Tur ir viss – sākot ar aspirīnu, beidzot ar antibiotikām. Agrāk populāra bija etiķa esence, kas tagad izņemta no pārtikas veikalu plauktiem. Problēma ir arī etilēnglikols vai tosols, kuru var nopirkt jebkurā veikalā. Acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar mūsu likumdošanu vai tirdzniecības noteikumiem,» norāda Tribis.

Kaulu restaurācija un asins pēdas

Tiesu medicīniskās kriminālistikas laboratorija pēta dažādus mirušo audu vai kaulu bojājumus, lai varētu saprast, kāds ir brūces raksturs un kādas varētu priekšmeta īpašības, ar kuru bojājumi nodarīti. Autopsijas laikā tiek izņemts ādas fragments ar bojājumiem, kas tiek padziļināti izmeklēts ar dažādām metodēm.

Speciālisti arī spēj salikt kopā kaulu fragmentus, lai iegūtu kopējo ainu par lūzumu un noteiktu tā rašanās mehānismu.

«Izmeklējot kaulus un kaulu fragmentus, mēs varam noteikt gan personas rasi, gan dzimumu, kā arī vecumu dzīves laikā un tās auguma garumu,» skaidro laboratorijas vadītājs Guntars Grauss. Tālāk jau ar DNS izmeklēšanu iespējams precīzi pierādīt šo kaulu piederību.

Kriminālistikas laboratorijā nosaka arī asins pēdu rašanās mehānismu, kas ļauj spriest par to, kādā veidā tās radušās, un dod iespēju restaurēt to, kas notika notikuma vietā. Tādēļ speciālistiem dažkārt jādodas arī uz notikuma vietu.

Ikdienā tiesu medicīnas ekspertiem jāstrādā ar visdažādākajām traumām – kaulu lūzumiem, sistiem, kā arī durti grieztiem, grieztiem un šautiem ievainojumiem.

Novērtē cilvēka dzīvības trauslumu

Aizvadītā gada laikā centrā - gan Rīgā, gan reģionālajās nodaļās - veiktas kopumā 18,8 tūkstoši ekspertīžu gan dzīvajiem, gan mirušajiem. No tām 2,8 tūkstoši gadījumu bijušas pēcnāves ekspertīzes. Vairumā - 1452 gadījumos - mirušais bija gājis bojā vardarbīgā nāvē. Savukārt 987 gadījumos nāve nav bijusi vardarbīga, bet 255 gadījumos tās cēloni nav izdevies noskaidrot.

Centra apkopotā statistika liecina, ka vairumā gadījumu vardarbīgā veidā iestājusies nāve bijusi saistīta ar nelaimes gadījumiem sadzīvē un pašnāvībām. Salīdzinoši retāk - 126 gadījumos - cilvēks ticis noslepkavots.

Centra darbinieki atzīst, ka viņu darbs ir saistīts ar citiem cilvēkiem skumjām un sāpīgām lietām, tādēļ viegli neesot. Strādājošie šeit dzīvi uztverot daudz reālāk nekā tie, kuri tikai sēž kabinetos. Lai arī, sākot darbu centrā, nākas pārdomāt savu vērtību sistēmu, ciniskāka tā nekļūst. Eksperti atzīst, ka novērtē to, cik maz ir nepieciešams, lai cilvēks zaudētu dzīvību, un cik svarīgas ir savstarpējās attiecības.

Smagi gan esot, kad jāstrādā ar mirušiem bērniem. Visiem bijis ļoti grūti pēc Zolitūdes traģēdijas, pēc kuras visi bojāgājušie – 54 cilvēki – tika nogādāti centrā. Eksperti strādājuši trīs dienas – piektdienu, sestdienu un svētdienu. Tāpat tikuši pieaicināti eksperti un sanitāri no tuvākajiem reģioniem. Pēc tam centra darbinieki izgājuši speciālu rehabilitācijas kursu.

Saglabāta pēctecība

Centrs lepojas ar 17 apmācīttiesīgiem ārstiem, no kuriem trim ir medicīnas zinātņu doktora grāds. Te mācās medicīnas studenti no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas universitātes. Četru gadu rezidentūrā asociētā profesora Ojāra Tetera vadībā specialitāti apgūst 10 topošie tiesu mediķi, vēl trīs šogad pēc sekmīgi nokārtota eksāmena kļuvuši par pilntiesīgiem tiesu medicīnas ekspertiem.

Par padarīto centra speciālisti ir gandarīti un nākotnē raugās ar cerību.