/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8541901t1hcf56.jpg)
Pagājušajā gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas industrijas līderis bija AS «Dobeles dzirnavnieks» ar 98,508 miljonu eiro apgrozījumu, liecina «Firmas.lv» un aģentūras LETA veidotais «Latvijas biznesa gada pārskats 2016».
Pārtikas un dzērienu industrijas līderi pērn - «Dobeles dzirnavnieks», «Rīgas piena kombināts» un «Latvijas balzams»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Otrajā vietā pēc apgrozījuma ierindojas AS «Rīgas piena kombināts» ar 90,067 miljoniem eiro, bet trešā lielākā kompānija ir AS «Latvijas balzams» ar 73,791 miljona eiro apgrozījumu.
Nozares uzņēmumu desmitniekā iekļuvuši arī AS «Preiļu siers» ar 62,645 miljonu, SIA «Cido Grupa» ar 53,731 miljona, AS «Tukuma piens» ar 46,910 miljonu eiro, AS «Cēsu alus» ar 44,578 miljonu, AS «HKScan Latvia» ar 35,798 miljonu, SIA «Rīgas piensaimnieks» ar 30,365 miljonu un SIA «Forevers» ar 30,107 miljonu eiro apgrozījumu.
«Latvijas biznesa gada pārskats 2016» liecina, ka pērn ir sarukusi pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumu rentabilitāte - ja 2013.gadā un 2014.gadā tie bija 2%, 2015.gadā rādītājs samazinājās līdz 1%. Arī nozares kopējās peļņas kritums bijis ievērojams - no 29 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 14 miljoniem eiro pagājušajā gadā.
Izdevuma aplēses liecina, ka pērn industrija nodokļos valstij nomaksājusi 214,357 miljonus eiro, no kā 126,872 miljoni bija dzērienu, bet 87,485 miljoni - pārtikas ražošanas pienesums.
Kā veiksmes stāsts izdevumā minēts koncerns «Food Union», kam izdevies ielauzties Ķīnas tirgū, eksportējot turp pienu par trim miljoniem eiro, kamēr nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro. Tāpat «Food Union» šogad ielikusi pamatakmeni rūpnīcai Ķīnā, ko plānots pabeigt 2017.gadā. Tikmēr kā nozares neveiksme definēts alus tirgus kritums, kas sarūk jau pēdējos četrus gadus par vidēji 3% gadā. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šīs tirdzniecības, alus tirgus kritums būtu virs 10%.
Kā izdevumā norāda nozares eksperti, lielākais izaicinājums šogad un arī 2017.gadā būs esošo eksporta tirgu noturēšana un jaunu tirgu apgūšana. Tādēļ būtiski, lai eksporta atbalsta programmas būtu pieejamas ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet arī lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem, jo tie var veiksmīgāk konkurēt ārvalstu tirgos un nodrošināt daudz lielākus eksporta apjomus.
«Latvijas biznesa gada pārskata» kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.