«Prudentia» apskats: Latvijā un Baltijā jānotiek banku sektora konsolidācijai

Par to liecina banku un ārzemju filiāļu skaits, kā arī demogrāfijas rādītāji Baltijā. Īpaši Igaunijā un Latvijā banku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir ļoti augsts. Aptuvenais vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) ir 0,2 bankas uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Igaunijā un Latvijā šis rādītājs ir sešas reizes augstāks - aptuveni 1,2 bankas katrā valstī. Arī Lietuva ar aptuveni 0,5 bankām uz 100 000 iedzīvotāju ir krietni virs vidējā ES līmeņa. Ja no šī saraksta tiktu izņemta Luksemburga un Malta (attiecīgi 5,3 un 2,7 bankas), tad Igaunija un Latvija būtu relatīvi ar bankām vispiepildītākās valstis ES. Šāda Baltijas banku statistika nešķiet loģiska, ņemot vērā ES vidējo rādītāju, ikgadēji sarūkošo Baltijas iedzīvotāju skaitu, kā arī eirozonas krītošo bankas sektora kapitāla atdeves koeficientu.

Kā viens no izskaidrojumiem Baltijas, sevišķi Latvijas, augstajam banku skaita rādītājam tiek minēts nerezidentu apkalpošanas bizness. Vēl nesen rezidentu un nerezidentu apkalpošanai izstrādātie modeļi attīstījās paralēli un varēja viens otru papildināt. Pašreizējos apstākļos, kad tiek ieviests stingrāks banku nozares regulējums un veikts spiediens uz nerezidentu apkalpošanas segmentu, tieši nerezidentu apkalpojošajām bankām būs jāpārskata savi biznesa modeļi, pievēršoties aktīvāk jaunu pakalpojumu attīstīšanai. Šī prognozētā nozares korekcija un finanšu tehnoloģiju jeb «fintech» attīstība turpinās saasināt konkurenci banku sektorā, teikts «Prudentia M&A Folio» apskatā.

«Prudentia M&A Folio» apskatā vērtēts DNB un «Nordea» izziņotais plāns apvienot darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Banku apvienošanas Baltijas tirgū mērķis ir audzēt banku kopējo vērtību, vērtē apskata autori, atzīmējot, ka relatīvi īsā laikā var īstenot izmaksu samazināšanu. Analītiķi pieļauj, ka apvienotais uzņēmums samazinās fiksētās izmaksas, apvienojot filiāles un izslēdzot dublējošas darbības.

Apskatā atzīmēts, ka apvienosies divu dažādu specializāciju līderi, tādā veidā papildinot viens otru. Piemēram, «Nordea» pozicionējusies kā viena no līderēm lielo uzņēmumu apkalpošanā, bet DNB specializējas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Arī nesen publicētie Latvijas Komercbanku asociācijas dati par banku darbību Latvijā šā gada pirmajā pusē apliecina šo banku dažādību. No visiem DNB izsniegtajiem kredītiem 30.jūnijā aptuveni 62% izsniegti privātpersonām un 38% uzņēmumiem. Savukārt «Nordea» šo kredītu īpatsvars ir attiecīgi 36% un 64% (lielākais uzņēmumiem izsniegtais kredītportfelis Latvijā). Tāpēc ar šo darījumu jaunā banka spēs būt viena no Baltijas līderēm gan privātpersonu, gan dažādu izmēru uzņēmumu apkalpošanā, secināts apskatā.

«Prudentia M&A Folio» analīzē vērtēts, ka Igaunijas un Lietuvas banku sektora iedalījums ir ļoti līdzīgs - tirgū darbojas trīs pēc aktīvu vērtībām lielākās bankas, kuru tirgus daļa ir augstāka par 10%, toties 22-26% pārvalda mazāka izmēra bankas. Savukārt Latvijā banku sektora iedalījums atšķiras - nozarē darbojas piecas bankas ar tirgus daļām virs 10%, turklāt četrām no tām («ABLV Bank», «Rietumu banka», «SEB banka» un «Nordea») aktīvu vērtības ir ļoti līdzīgā līmenī. Turklāt šo četru banku izsniegto kredītu portfeļa lielākā daļa novirzīta uzņēmumu kreditēšanai. Piemēram, «ABLV Bank», «SEB bankai» un «Nordea» uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars katras bankas portfelī ir attiecīgi 64%, 65% un 64%. Tāpēc apskata autori secina, ka Latvijā ir vismaz trīs pēc izmēra līdzīgas bankas ar vienādām kreditēšanas stratēģijām. Tādējādi tirgus apstākļi Latvijā ir piemēroti konsolidācijai, kas ļautu bankām samazināt dublējošās tiešās un netiešās izmaksas, diversificēt savus kredītportfeļus, kā arī nodrošināt augstākus rentabilitātes rādītājus.

Apskatā norādīts, ka paliek jautājums, kā «Nordea» un DNB apvienotā banka sevi kopumā pozicionēs tirgū un kur plānota uzņēmuma izaugsme, jo konkurence tirgū ir ļoti sīva un šī apvienošanās konkurenci vadošo banku vidū, visticamāk, vēl saasinās. «Prudentia» analītiķi arī atzīmē, ka šajā darījumā vēl ir daudz atvērtu jautājumu, tāpēc jācer, ka banku akcionāri spēs par visu vienoties. «Bet labā ziņa, protams, ir tā, ka šādas konkurences rezultātā bankas turpinās uzlabot pakalpojumu klāstu un kvalitāti,» secināts apskatā.

Vērtējot, kas pēdējā gada laikā noticis Baltijā M&A un publisko akciju tirgū banku sektorā, kā veiksmīgu piemēru apskata autori min neseno Igaunijas «LHV Group» publisko akciju piedāvājumu.

Analizējot tendences banku nozarē Eiropā, apskatā secināts, ka «situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša vis neizskatās». Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas nokritušās par 25%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību pērn 30.jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē. Lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks šķiet solis apvienoties ar konkurentiem, secināts apskatā. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā - gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi, salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

«Prudentia M&A Folio» ir reizi četros mēnešos veidots Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumu tirgus apskats. Pētījumā aplūkotas gan kopējās tirgus tendences, gan arī kāda Baltijas valstīs aktuāla nozare. Jaunākajā apskatā analizēta banku nozare Baltijā, banku «Nordea» un DNB izziņotā apvienošanās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.