Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta pabeigšana varētu izmaksāt € 26-29 miljonus

No šiem līdzekļiem 11,6 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 14 miljoni - virssaistību jeb valsts budžeta finansējums.

Līdz šim projektā izmaksas ir atzītas par attiecināmām, un Latvija no ERAF atgūst 19,35 miljonus eiro par jau veiktajiem ieguldījumiem projekta īstenošanā, skaidroja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne.

Viņa arī informēja, ka Eiropas Komisija šovasar pieņēma projekta grozījumus, paredzot tā sadalīšanu posmos - divos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.

Apakškomisijas deputāti šodien arī tika iepazīstināti ar veiktajiem darbiem un plānoto darba grafiku. Tāpat politiķi tika informēti, ka 6.oktobrī paredzēta otrā tiesas sēde tiesvedībā ar SIA «Skonto būve», bet 20.oktobrī - vēl viena tiesas sēde.

Apakškomisijas vadītājs Ingmārs Līdaka (ZZS) pēc apakškomisijas sēdes pauda, ka pašlaik ir skaidrs scenārijs tam, kādi darbi būtu jāveic tālāk. Galvenās bažas attiecībā uz šo projektu saistītas ar tiesvedību un termiņiem, piebilda Līdaka. Viņš uzsvēra, ka kļūdīties vairs nevar un darbi jānoslēdz paredzētajā termiņā, pretējā gadījumā Latvijai nāksies atmaksāt ERAF finansējumu.

Jau ziņots, ka dažādu problēmu dēļ Inčukalna gudrona dīķu sanācija ir aizkavējusies. Darbu laikā atklājās, ka gudrona ķīmiskais sastāvs ir citāds nekā sākotnēji konstatētais, un tas apgrūtināja sanāciju un sadārdzināja projektu. Sākotnēji sanācijas projektam bija paredzēti 29 miljoni eiro, bet vēlāk projekts sadārdzinājās līdz 45,5 miljoniem eiro.

Līgums par sanācijas veikšanu tika noslēgts ar «Skonto būvi», taču aizvadītajā vasarā VVD līgumu ar «Skonto būvi» pārtrauca. Dienests nolēmis meklēt jaunu sanācijas veicēju, kas turpinās un pabeigs vietas attīrīšanu. Savukārt «Skonto būve» pauda nostāju, ka līguma izbeigšana ir prettiesiska, un vērsās tiesā.

VVD februāra beigās izsludināja sarunu procedūru par Inčukalna gudrona dīķu sanācijas veikšanu. Sarunu procedūras izsludināšanas tiesības var tikt izmantotas, ja iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt iepirkuma līguma izpildei nepieciešamās prasības, tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, skaidroja VVD. Tas nozīmē, ka nav iespējams izsludināt atklātu vai slēgtu konkursu, jo pastāv augsts risks saņemt tehnoloģiski neatbilstošus un ekonomiski nepamatotus piedāvājumus.

Jūlija beigās tapa zināms, ka dokumentus sarunu procedūras sākšanai iesnieguši trīs pretendenti. Uz projekta finansējumu vēlas pretendēt kāda beļģu kompānija, personu apvienība no Latvijas un uzņēmums «A.C.B.» ar apakšnieku no Vācijas MUEG.

Projekts ir jāpabeidz šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Kā intervijā aģentūrai LETA iepriekš atzina VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, projekta pabeigšana ir iespējama līdz 2022.gadam.