Sandis: Izrādās, ka esmu viens no pārsimts laimīgajiem, kam izdevies izārstēties

Sandis turpina: «Izrādās, ka esmu viens no pārsimts laimīgajiem, kam šogad izdevās saņemt tik nepieciešamo inovatīvo medikamentu terapiju, turklāt no ārstēšanās viedokļa daudz efektīvāku nekā iepriekš. Tās pašas valsts piešķirtās naudas dēļ ārstēties gribētāju izrādījās daudz vairāk, nekā sākotnēji esam saskaitīti.

Ap pirmā pusgada beigām naudas gluži vienkārši pietrūka!

Tādēļ man ir gan priecīgi ap sirdi – ka tagad, pēc atbrīvošanās no C hepatīta, varēšu turpināt iesākto atveseļošanās ceļu, bet reizē arī bēdīgi – tūkstošiem C hepatīta slimnieku vismaz pagaidām, ja finansējums netiks saglabāts, nav lielu cerību drīz tapt veseliem.»

Viņš uzskata: ja reiz iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča laikā tika pieņemts lēmums par jauno ārstēšanas kārtību, kas izrādījusies veiksmīga, piešķīra līdzekļus, daudziem slimniekiem tika dota cerība uz izārstēšanos, tad būtu tikai loģiski, ja iesākto turpinātu arī pašreizējā ministre Anda Čakša. Turklāt finansējumu būtu svarīgi saplānot tā, lai pietiktu visiem slimniekiem.

Iespēja kļūt veselam

Jaunā C hepatīta ārstēšanas kārtība Sandim pavēra iespēju īstenot savu lielo mērķi – veikt nieru transplantāciju. C hepatīts neļāva jaunajam vīrietim pietuvoties nieru transplantācijas operācijas rindas augšgalam, jo priekšroka ir tiem slimniekiem, kuriem nav nekādu blakusslimību, kuri ir veselīgi un spēcīgi. «C hepatīts mani nostūma «zemāk» šajā rindā. Skarbi, bet arī gados vecākiem cilvēkiem ar lielu lieko svaru vai ar citām kaitēm slimojošiem ir daudz lielāki riski, jo organisms var nepieņemt jauno nieri. Tāpēc nieru transplantācijas operācijas gaidīšanas rindā prioritāte ir citiem,» stāsta Sandis.

Viņam ir iedzimta nieru mazspēja, un lielākās problēmas ar to sākās 18 gadu vecumā.

Veiktas divas transplantācijas, patlaban viņš gaida trešo. Līdz šim regulāras plašākas veselības pārbaudes notika reizi trijos mēnešos, un vienā no tām apmēram pirms pieciem gadiem asins analīzes uzrādīja C hepatītu. Sandis stāsta, ka nav bijis daudz iespēju, kur šo vīrusslimību iegūt, – operācijās un nieru hemodialīzēs, asins analīžu norises laikā un zobārsta kabinetā instrumentiem jābūt steriliem, bet kaitīgu ieradumu viņam nav. Par inficēšanās apstākļiem viņš joprojām ir neziņā.

«Ārstējošie ārsti toreiz teica, ka varu nesteigties un neārstēt, lai vīruss paliek organismā, ja neko ārkārtēji ļaunu nedara, bet var arī ārstēt.

Izmaksas tika aplēstas ap 120-150 latiem mēnesī un būtu jāārstējas vismaz gadu, lai slimību pilnībā uzveiktu.

Man būtu arī papildu ceļa izdevumi, jo nedzīvoju Rīgā. Toreiz man tādas naudas nebija un es izlēmu neko nedarīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man tas tobrīd netraucēja un fiziski nejutu nekādu diskomfortu.

No maniem paziņām, kuri tomēr atrada iespēju ārstēties, saņemtās atsauksmes nebija pozitīvas – blaknēs varēja būt gan regulāra augsta temperatūra, pat 39 grādi, gan liels nespēks un tamlīdzīgi. Zināju arī cilvēku, kurš ieguvis šo slimību narkotiku lietošanas dēļ un izvairījās no ārstēšanās. Tomēr arī tas nav risinājums,» atzīst Sandis.

Slimnieku pieaugumu var apturēt efektīva terapija

Tiek lēsts, ka Latvijā ar hronisku C hepatītu slimo ap 40 tūkstoši cilvēku. Slimība turpina strauji izplatīties, īpaši gadījumos, kad slimnieki paši nezina, ka ir inficēti. Tādu varētu būt pat puse no kopējā slimnieku skaita. Gan 2014., gan 2015. gadā reģistrēja ap 1700 hroniska C hepatīta jaunu saslimšanas gadījumu, šā gada pirmajos sešos mēnešos – 854.

Līdz 2016. gada janvārim medikamentus C hepatīta ārstēšanai valsts apmaksāja 75% apjomā, līdz ar to pacienta līdzmaksājums bija 25% un veidoja ap 150-200 eiro mēnesī. Ārstēšanās ilgums bija pusgada līdz gada garumā. Tātad vienam pacientam ārstēšanās izmaksāja vismaz 1000 eiro, turklāt bez garantijas par sekmīgu rezultātu, jo tā sauktajai interferona terapijai diemžēl ir blaknes, tā nav viegli panesama un tikai aptuveni puse no pacientiem tika izārstēta.

No 2016. gada Latvijā C hepatīta ārstēšanas iespējas vērtējamas kā labas,

jo līdz ar piešķirto 6,6 miljonu eiro papildu finansējumu pacientiem, tāpat kā Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas Savienības valstīs, vairs nav jāveic līdzmaksājumi un kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki inovatīvi medikamenti. Jauno zāļu terapija dod 95% - 100% iespēju izārstēties, ir augsti efektīva, ārstēšanās ilgums ir īss, tomēr lielo izmaksu dēļ to šobrīd lieto tikai patiešām smagos gadījumos. Noteiktā kārtība paredz, ka jaunā terapija galvenokārt pieejama tiem pacientiem, kuriem aknu bojājumi strauji progresē aknu cirozē, bet pārējiem tiek nodrošināta dinamiskā novērošana.

«Jaunās paaudzes inovatīvo medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā un kompensācijas palielināšana līdz 100% C hepatīta pacientiem ir nodrošinājusi vairākus ieguvumus. Pirmkārt, tas ļauj ārstēšanos sākt tiem slimniekiem, kuri iepriekš to nevarēja atļauties lielā līdzmaksājuma dēļ. Otrkārt, un tas ir ļoti būtiski, raugoties no efektivitātes viedokļa, – jaunās zāles dod pozitīvu rezultātu. Atšķirībā no agrāk lietotās interferona terapijas, kura ilga pusgadu vai gadu, taču izārstēšanos nodrošināja mazāk nekā pusei pacientu, jaunie medikamenti dod gandrīz simtprocentīgu iespēju izārstēties, turklāt saīsina terapijas laiku līdz trijiem vai sešiem mēnešiem.

Jaunās zāles pacienti panes ievērojami vieglāk, un tām nav blakņu,

kā tas bieži bija novērojams interferona terapijas gadījumā,» stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, hepatologs Pauls Aldiņš.

Viņš uzsver, ka pieņemtais lēmums par C hepatīta ārstēšanai paredzētā finansējuma palielināšanu 2016. gadā un ārstēšanas kārtības izmaiņas ir pozitīvs pavērsiens šīs bīstamās infekcijas slimības izskaušanā, tādēļ ir ļoti svarīgi saplānot nākamos soļus un budžeta finansējumu tā, lai jaunie efektīvie medikamenti būtu pieejami visiem C hepatīta slimniekiem.

Diemžēl pozitīvā lēmuma augļus šogad baudīja tikai daļa C hepatīta slimnieku,

jo izrādījās, ka ar atvēlēto finansējumu pilnvērtīgam ārstēšanas procesam nepietiek – gada vidū jau bija iztērēta lielākā daļa no piešķirtajiem līdzekļiem. To ietekmēja gan jaunās terapijas izmaksas, gan slimnieku daudzums. C hepatīta slimnieku, kuri gatavi ārstēties tad, ja valsts sniedz 100% atbalstu, skaits izrādījās lielāks, nekā atbildīgās iestādes bija rēķinājušas. To gan varēja iepriekš paredzēt, jo zināms, ka liela daļa C hepatīta slimnieku līdz šim neārstējās, jo nebija līdzekļu pacienta līdzmaksājumam.

Kā šā gada 28. jūlijā Pasaules Hepatīta dienai veltītajā diskusijā atzina Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, jaunās terapijas ieviešana pierādījusi savu efektivitāti – cilvēki izveseļojas un atgriežas darba tirgū, turklāt tiek ierobežota vīrusa izplatīšanās, tāpēc Veselības ministrijas mērķis nākotnē ir apturēt C hepatīta izplatību vai pat pilnībā to likvidēt. Savukārt Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse, diskusijā runājot par tuvākajā nākotnē veicamajiem darbiem, lai sāktais ceļš neapsīktu un iecerētais mērķis – Latvija bez C hepatīta – tiktu sasniegts, norādīja, ka būtiski ir ierobežot vecās jeb interferona un ribivirīna terapijas shēmas, iekļaut jaunus medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, tostarp arī C hepatīta pacientiem ar 2. un 3. fibrozes stadiju.