Igaunija noliedz, ka Lielbritānija ar saviem ekspertiem cenšas ietekmēt tās ES prezidentūru

Izdevumā «»Politico» paustais apgalvojums, ka briti mūs ietekmē ir tīrs izdomājums,» aģentūrai BNS sacīja Igaunijas valdības kancelejas Eiropas Savienības lietu direktors Klens Jēratss.

«Politico» ceturtdien vēstīja, ka Lielbritānija ir sākusi aizkulišu centienus ietekmēt ES jautājumu izskatīšanu procesā, kad valsts izstāsies no ES, piedāvājot Maltai un Igaunijai savu ekspertu palīdzību, kad tās nākamgad būs ES prezidējošās valstis.

Jēratss uzsvēra, ka vēl ilgi pirms jūnijā notikušā referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES bija zināms, ka Igaunija izmantos citu valstu ekspertus savas ES prezidentūras laikā. «Lielāko daļu ekspertu aizņemsimies no ES institūcijām, un liela daļa šo ekspertu ir Igaunijas pilsoņi,» viņš piebilda.

Turklāt Lielbritānija pilnīgi noteikti nav vienīgā valsts, kuras eksperti palīdzēs Igaunijai prezidentūras laikā. «Runājot par nacionāla līmeņa ekspertiem, esam sazinājušies ar apmēram desmit cilvēkiem. Runājot par britiem, tādu ir apmēram pieci,» sacīja Igaunijas valdības kancelejas pārstāvis. «Turklāt esam novērojuši, ka ir dažas jomas, kas ir pārāk jūtīgas, mēs tajās nelūgsim britu palīdzību, bet gan vērsīsimies, piemēram, pie Austrijas vai Vācijas pārstāvjiem,» viņš piebilda.

Igaunijas amatpersona arī uzsvēra, ka Lielbritānija nekad nav uzspiedusi savus ekspertus Igaunijai, bet gan ir jautājusi, vai ir jomas, kurās Igaunijai būtu nepieciešama ārēja palīdzība.

«Patiesībā viņi nekad nepiedāvāja nosūtīt to vai citu [ekspertu]. Gluži pretēji, viņi jautāja, kas mums ir nepieciešams, jo pārņēmām viņu prezidentūru un viņi mūs saprot,» komunikāciju ar Lielbritānijas pusi komentēja Jēratss, runājot par to, ka nākamā gada otrajā pusē Lielbritānijai bija paredzēts būt ES prezidējošajai valstij, bet pēc referenduma, kurā valsts iedzīvotāji atbalstīja izstāšanos no bloka, tā atteicās no savas prezidentūras.

Jēratss uzsvēra, ka runa ir par ekspertu piesaisti, nevis darba grupu vadīšanu, kura tiks uzticēta tikai prezidējošās valsts pārstāvjiem. Tāpat viņš nepieļāva iespējamību, ka Lielbritānijas ekspertus varētu piesaistīt jomās, kas ir īpaši jūtīgas saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, tādēļ britu eksperti piedalīsies jautājumos, kas nav saistīti ar izstāšanās sarunām un finanšu sektoru, kas tajās būs nozīmīgs jautājums.

Igaunijas amatpersona informēja, ka valsti interesē Lielbritānijas zināšanas cīņā pret terorismu. «Būtu noderīgi, ja viņi sniegtu mums kādu fona informāciju, jo viņi šajā jautājumā ir vieni no labākajiem pasaulē,» Jēratss teica.

Kā četras galvenās jomas, kurās varētu piesaistīt Lielbritānijas ekspertus, viņš minēja sarunas par ES attīstības palīdzību Āfrikai, enerģijas tirgus izveidi, eksporta kreditēšana un jūras lietām un attiecībām ar Londonā bāzēto Starptautisko Jūras lietu organizāciju.

Austrija, kas pārņems prezidentūru no Igaunijas, lūgusi Igaunijas palīdzību jūras lietu jautājumos, bet Igaunija Austrijai lūgusi palīdzību darba grupā, kas risina eksotisku augļu un dārzeņu jautājumus.

Jēratss norādīja, ka citu ES dalībvalstu piesaiste ES prezidentūrā ir ierasta prakse, un Igaunija, piemēram, ir palīdzējusi Latvijas un Luksemburgas prezidentūrās, bet vēl citas valstis ir lūgušas Igaunijas palīdzību pieredzes apmaiņā, viņš sacīja.

Valsts, kas uz citas valsts prezidentūru nosūta savu ekspertu, sedz atalgojuma un misijas izmaksas. «Mēs piedāvājam tikai darba vietu, datoru un telefonu,» teica Jēratss.

Šobrīd ES prezidējošā valsts ir Slovākija, bet 2017.gada pirmajā pusē šos pienākumus uzņemsies Malta.

ES jūlija beigās pieņēma oficiālu lēmumu, ka Igaunija 2017.gada otrajā pusē uzņemsies bloka prezidentūru Lielbritānijas vietā.

Saskaņā ar iepriekšējo grafiku Igaunijas kārta uzņemties ES prezidentūru pienāktu tikai 2018.gada janvārī, kad bija paredzētas Lielbritānijas prezidentūras beigas, tomēr pēc britu referendumā pieņemtā lēmuma izstāties no ES Lielbritānija paziņoja, ka atsakās no tai paredzētās prezidentūras.