ASV nākotne: stabila nenoteiktība vai melnais zirdziņš?

Amerikāņu politiskais isteblišments nav spējis aizvadīt kampaņu tā, kā to pieradis darīt pēdējās desmitgadēs. Demokrātu prezidenta kandidāte Klintone ar milzu pūlēm novērsa šķelšanos partijā. Iemesls bija kreisi orientētā konkurenta - Vērmontas štata senatora Bernija Sandersa - popularitāte.

Republikāņiem vēl sarežģītāk: tradicionālais partijas isteblišments - Bušu klans, Mits Romnijs, Džons Makeins un citi - atsacījies atbalstīt Trampu.

Hibrīdrepublikānis

Tramps kaitina isteblišmentu ne tikai ar ekstravaganto uzvedību. Viņa ekonomiskā un sociālā programma visai attālināta no tradicionālā republikāņu kanona - atšķirībā no Klintones, kuras programma galvenajos vilcienos ierāmējama tieši tajā ietvarā, ko ierasti gaida no demokrātu kandidāta. Tramps ir hibrīdrepublikānis, kurš republikāņu nostāju kombinē ar populistiskiem un pat sociālistiskiem uzskatiem.

Trampam patīk ģimenes plānošana - viņš neiebilst pret abortiem - un republikāņu nīstā sociālā nodrošināšana. Tradicionālie republikāņi neieredz valsts īstenoto nekustamā īpašuma konfiskāciju (eminent domain) un viņiem tīk tirgošanās brīvība, konkrēti - Klusā okeāna reģiona 12 valstu tirdzniecības līgums (TPP).

Trampam pretēji uzskati. Viņš neiebilst pret eminent domain un vienlaikus ir kaislīgs protekcionisma piekritējs. Trampa skaļais piedāvājums - iespaidīgi muitas tarifi Meksikas un Ķīnas precēm. Uzskata, ka farmācijas un apdrošināšanas kompānijas gūst pārlieku peļņu un gatavs iejaukties - šī ir vēl viena atteikšanās no republikāņu kanona. Viņš apņēmies deportēt 11 miljonus nelikumīgo imigrantu, būdams pārliecināts, ka tas tehniski iespējams.

Taču lielos vilcienos viņa ekonomiskā programma ir republikāniska: ievērojama personu un korporatīvo nodokļu mazināšana, moratorijs valsts regulējumam, nozīmīga militāro un infrastruktūras izdevumu paaugstināšana.

Nodokļu politika: ievelciet elpu!

Kandidātu programmas nodokļu jomā ir visai kanoniskas: kamēr Klintone uzstāj uz to paaugstināšanu bagātākajiem, Tramps vēlas maksimālo likmi personām samazināt no 39,6% līdz 33%. Skan graujoši, taču realitātē tik radikālu piedāvājumu, kas nenovēršami palielinās caurumu budžetā, grūti būs virzīt caur Kongresu, pat ja to kontrolē republikāņi.

Acīmredzams, ka šis piedāvājums pārsvarā izdevīgs bagātajiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to tas atstās mazu iespaidu uz ekonomisko izaugsmi: tie, kam daudz līdzekļu, papildu ienākumus drīzāk novirza uzkrājumos, nevis patēriņam.

Līdzīgi ar mantojuma nodokļa atcelšanu - statistika liecina, ka šogad 40% no šā nodokļa gūto ieņēmumu tiek saņemti no nodokļu maksātājiem, kuru mantoto īpašumu vērtība sasniedz vismaz 5,45 milj. USD vai apmēram 10 milj. USD uz laulāto pāri.

Līdztekus tam Tramps grib faktiski atbrīvot no nodokļiem ienākumus, kas nesasniedz 25 tūkst. USD gadā, atbrīvot jauno biznesu no nodokļu maksāšanas pirmā gada laikā un panākt nekustamā īpašuma nodokļa likvidāciju.

Ievelciet elpu. Korporatīvais nodoklis, pēc Trampa domām, jāsamazina no 35% līdz 15%. Tas ASV no zemes ar augstiem nodokļiem uzreiz pārvērstu par valsti ar ārkārtīgi izdevīgiem nosacījumiem pārrobežu kompānijām.

Taču vai Tramps šajā piedāvājumā neaiziet par tālu? Pat 20% līmenis ASV ierindos no nodokļu politikas viedokļa viskonkurētspējīgāko valstu saimē.

Trampa piedāvātā ekspansioniskā nodokļu politika varētu sekmēt patēriņu īstermiņā - tas varētu paaugstināt inflācijas gaidas, ceļot obligāciju ienesīgumu un stiprinot dolāru. Vienlaikus šī politika audzēs budžeta deficītu: saskaņā ar ASV Kongresa Budžeta biroja aplēsēm Trampa nodokļu griešanas plāns nozīmē arī to, ka federālās valdības deficīts varētu pieaugt no 75% pret IKP 2016. gadā līdz 125% pret IKP 2026. gadā.

Jāsecina: tieši Trampa radikālie piedāvājumi nodokļu jomā ir galvenais iemesls tam, ka republikāņi viņu gatavi uzskatīt par savējo.

Savukārt Klintone nopietni noskaņota «aplikt ar nodokli bagātos amerikāņus, kas savu bagātību radījuši pēdējo 15 gadu laikā». Pēc bijušās valsts sekretāres domām, viņiem jāiegulda līdzekļi izglītībā un infrastruktūrā.

Viņa ne vien grib saglabāt personas nodokli 39,6% līmenī, bet arī iestājas par papildu nodokli superienākumiem: papildus 4% likme ienākumiem, kas pārsniedz 5 milj. USD gadā. Plus efektīva likme 30% apmērā ienākumam, kas pārsniedz 1 milj. USD gadā, kā arī visdažādāko izņēmumu atcelšana. Šādu priekšlikumu ietekme uz patēriņu visdrīzāk izrādīsies minimāla.

Vienlaikus Klintone vēlas palielināt īpašuma nodokli un izdara mājienus attiecībā uz nelielu korporatīvā nodokļa pazemināšanu.

Klintones piedāvājumi nodokļu jomā dos vairāk nekā 1 trilj. USD papildu pienesuma budžetam tuvāko 10 gadu laikā. Tomēr vienlaikus izdevumi šajā pašā periodā infrastruktūrai, izglītībai un citām vajadzībām pārsniegs 2 trllj. USD, un pagaidām nav skaidras atbildes, kā tie tiks kompensēti.

Solītie tēriņu apjomi garantē parādu ēnu

Savukārt sociālās politikas jautājumos atšķirības kandidātu programmās nav tik lielas, kā varēja gaidīt. Gan Klintone, gan Tramps apņēmušies pārrunāt ar farmācijas kompānijām to, ka preparātu cenām jābūt ievērojami zemākām; abi grib paplašināt medikamentu importu.

Gan Klintone, gan Tramps iestājas par minimālās darba apmaksas paaugstināšanu. Tiesa, Klintone piedāvā stundas likmi no pašreizējiem 7,25 USD pacelt līdz 12 USD, kamēr Tramps uzskata, ka šo jautājumu vajag risināt štatu līmenī. Analoģiska vienprātība valda arī infrastruktūras projektu jomā: Klintone vēlas paaugstināt izdevumus infrastruktūras attīstībai par 275 mljrd. USD 5 gadu laikā; Tramps atbalsta «būtisku» tēriņu palielināšanu, kā ierasts nesaucot konkrētas summas.

Un tomēr vienīgi Klintones pieeju var raksturot ar demokrātiem tradicionāli adresēto apzīmējumu «sociālā budžeta populisms». Viņa sola palielināt sociālos maksājumus, ieviest bezmaksas apmācību valsts koledžās un atvieglināt parādu slogu studentiem, kas ņēmuši kredītu izglītībai. Bez tam Medicare programma Klintones uzvaras gadījumā tiks attīstīta vēl aktīvāk.

Pretstatā Klintonei Tramps apgalvo, ka sociālās izmaksas saglabās līdzšinējā līmenī, atcels un aizstās Medicare, kā arī valsts tēriņus padarīs efektīvākus - lai arī tipiski savā stilā atkal izvairās no detaļām.

Klintones programma paredz tālāku atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas īpatsvara pieaugumu. Bet zaļās enerģijas politika izmaksā visai dārgi - jau Baraks Obama saņēmis ievērojamu kritiku par izdevumiem tās īstenošanai. Taču Klintone plāno šos izdevumus palielināt divkārtīgi - uz citu nozaru atbalsta mazināšanas rēķina.

Abu kandidātu solītie federālo tēriņu apjomi liek uztraukties par to, ka viņu prezidentūru pārklās nopietnu parādu ēna. Starp citu, šeit Hilarijas idejas nesakrīt ar to, ko savulaik darīja Bils Klintons prezidenta postenī: viņam nācās sabalansēt budžetu, jo bija jāsadarbojas ar republikāņu vairākumu Kongresā.

«Mana pirmā prezidentūras termiņa laikā mēs radīsim vismaz 10 miljonus jaunu darba vietu,» viņa paziņoja saviem piekritējiem Ohaio štatā, piezīmējot - pēc neatkarīgu ekspertu aplēsēm Trampa plāns ļautu izveidot tikai 3,4 miljonus jaunu darbavietu. Ja Klintones solījums īstenosies, tas sekmēs Federālo Rezervju sistēmas apņēmību celt refinansēšanas likmi un stiprinās dolāru.

Vai gaidāmi tirdzniecības kari?

Īpaši karsts punkts Trampa ekonomiskajā programmā - starptautiskā tirdzniecība. Šajā jautājumā abu kandidātu pieejas vektori ir vienādi, taču nozīmīga atšķirība ir radikāluma aspekts. Klintone aicina atteikties no TPP, ja pārrunās ASV negūs izdevīgākus nosacījumus. Līdztekus viņa iestājas pret to, ka Ķīnai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros tiktu piešķirts «tirgus ekonomikas» statuss.

Pārsteidzoši, ka šajā jautājumā Klintone pietuvojusies Demokrātiskās partijas protekcionistu spārnam. TPP vienošanās panākšana bija Obamas mērķis; pie tam Hilarijas nostāja nozīmīgi atšķiras arī no Bila Klintona pozīcijas, kurš atbalstīja un parakstīja brīvās tirdzniecības līgumus savas prezidentūras laikā. Nav skaidrs, vai Klintoni paslavēt.

Atteikšanos no TPP nebūs sarežģīti īstenot - Kongress vienošanos nav ratificējis. Tomēr Savienotajām Valstīm šāds solis visdrīzāk nesīs vairāk slikta nekā laba.

Savukārt Tramps bez tam gatavs pieteikt tirdzniecības karu Ķīnai un Meksikai. Viņš argumentē, ka nepieciešams Ķīnu piespiest atteikties no manipulēšanas ar valūtas kursu, ASV intelektuālā īpašuma zagšanas, kā arī eksporta subsidēšanas. Ultimāta nepieņemšanas gadījumā viņš draud ieviest 45% ievedmuitu drakonu zemes importam.

Patlaban ASV ir ievērojami mazāk tirdzniecības barjeru nekā citām TPP dalībniecēm. Un skaidrs, ka TPP neparakstīšanas gadījumā abu prezidentu kandidātu nemīļotā Ķīna saglabās vairāk kontroles pār globālo tirdzniecību.

Kas attiecas uz Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA), nav īsti saprotams, ko Tramps grib panākt, ieviešot 35% ievedmuitu atsevišķām Meksikas precēm. ASV izejot no NAFTA, darbavietas no Meksikas nepārvietosies atpakaļ uz Savienotajām Valstīm. Kamēr amerikāņu patērētāji un bizness vienkārši iegādāsies produkciju no citām «lētajām» valstīm.

Jādomā, nekustamā īpašuma magnātam diez vai izdosies vienoties ar Kongresu par tik agresīviem pasākumiem, tomēr daudz mērenāka tarifu celšana ir iespējama - un tas būtu trieciens Ķīnas un Meksikas ekonomikai.

Preču eksports uz ASV šīm valstīm sastāda attiecīgi 26% un 80% no eksporta kopapjoma. Ņemot vērā, ka šobrīd pieaug bažas par Ķīnas ekonomikas atdzišanu uz iespaidīgas pārprodukcijas, kapitāla aizplūdes un uzbūvētā kredītu kāršu namiņa fona, ievedmuitas tarifu paaugstināšana var kļūt par faktoru, kas drakonu zemē iedarbina krīzi. Un, ja pieļaujam šādu varbūtību, tad pavediens jārisina tālāk: iespējams runāt arī par globālo krīzi, kas rikošetā var trāpīt pašas Savienotās Valstis.

Bez tam ievedmuitu paaugstināšana var provocēt darbības no cietušo puses un aizsākt tirdzniecības karu, atkārtojot 30. gadu Lielās depresijas laika notikumus.

Pilnīgi skaidrs - ieņemot nostāju attiecībā uz TPP, gan Tramps, gan Klintone rēķinās ar nabadzīgāko slāņu elektorāta, kas negūst priekšrocības globalizācijas procesā, noskaņojumu.

Vai Trampa uzvara pazeminās naftas cenas?

Nekustamā īpašuma magnāta uzvaras gadījumā pastāv arī straujas dolāra kursa augšanas varbūtība. Tā var kļūt par realitāti, ja īstenosies viņa plāns par korporatīvā nodokļa mazināšanu - amerikāņu aktīvi kļūs ievērojami pievilcīgāki.

Uz pēdējā laikā īstenoto milzu pūļu cīņā pret naudas aizplūdi uz ofšoriem fona ļoti interesanti arī izvērtēt vienu savlaicīgu Trampa priekšlikumu fiskālajā jomā - pazemināta nodokļa (10%) piemērošana ienākumu, kas gūti ārpus ASV robežām, repatriācijai.

Precedenti ASV jau eksistē. 2004. gada beigās uz noteiktu laiku tika ieviestas nodokļu brīvdienas ārzemju jurisdikcijās esošo kapitālu repatriācijai (toreizējā likme - 5,25%). Rezultātā kapitāla pieplūde uz ASV bija 362 mljrd. USD, bet dolārs 2005. un 2006. gadā attiecībā pret tirdzniecības partnervalstu valūtām sadārdzinājās par 6%.

Šobrīd aiz valsts robežām esošā ASV kompāniju kapitāla daudzums vairākkārt pārsniedz 2004. gada apjomu. Tātad repatriācijas apjomi izrādīsies lielāki - tas būs iespaidīgs stimuls dolāra kursa izaugsmei attiecībā pret citām valūtām. Šeit uzreiz jārunā par nozīmīgu blakusefektu: tā kā dolārs un izejvielu aktīvi parasti pārvietojas pretējos virzienos, dolāra stiprināšanās nozīmēs naftas cenu lejupslīdi.

Lai arī situācija attiecībā uz dolāru nav viennozīmīga. Trampa uzvara vienlaikus nozīmēs migrācijas mazināšanos, augstākas muitas barjeras un tirdzniecības karu eskalācijas risku. Tas var graut ASV ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi, kas ilgtermiņā var novest pie dolāra vājināšanās.

Klintones piedāvājumi naudas pieplūdei uz ASV nav radikāli, toties interesanti. Piemēram, viņa sola paaugstināt kompānijās ārzemju investoru daļas slieksni, pie kura uzņēmums netiek pakļauts ASV nodokļu likumdošanai, no 20% uz 50%.

Kurš uzvarēs?

Lai paredzētu ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, daži eksperti aicina netērēt laiku klasisko socioloģisko aptauju pētīšanai un koncentrēt uzmanību uz biržu indeksiem. Pastāv hipotēze, ka vēlēšanu iznākums atkarīgs no investoru viedokļa un noskaņojuma pēdējos 3 mēnešos pirms vēlēšanām.

Analizējot pēdējo 72 gadu datus - indeksu dinamiku vēlēšanu priekšvakarā un to iznākumus -, izvēloties 500 lielāko ASV kompāniju akciju kursu dinamiku atspoguļojošo indeksu S&P 500, iegūstam šādus rezultātus.

Ja 3 mēnešos pirms vēlēšanām indekss audzis, tad 82% gadījumu prezidents saglabājis savu posteni vai uzvarējis viņa partijas pārstāvis. Savukārt, ja šo 3 mēnešu laikā indekss slīdējis lejup, tad 86% gadījumu par prezidentu kļuvis opozīcijas partijas kandidāts.

Patlaban indekss S&P 500 gozējas vēsturisko maksimumu tuvumā pēc jūtamas lejupslīdes Brexit referenduma rezultātā - tātad šī stikla bumba šobrīd sola uzvaru Klintonei.

Pat interesanti pacitēt, ko Tramps domā par fondu tirgu: «Tirgus ir spēcīgs, tikai pateicoties bezmaksas naudai zemās [FRS refinansēšanas] likmes dēļ. Šis ir mākslīgs process - burbuļa veidošana.» Vai arī: «Ekonomika patiesi raisa jautājumus, ko nevar teikt par fondu tirgu. Baraka Obamas prezidentūras laikā tas pieaudzis trīskārt un būtībā ir vienīgais stiprais elements [visā ekonomiskajā] sistēmā.»

Tramps sola atlaist FRS vadītāju Dženetu Jelenu, visu šīs institūcijas politiku skaidrojot pavisam vienkārši: tā roku rokā ar Obamas administrāciju ASV ekonomikā izveidojusi grandiozu fondu burbuli un viņš vairāk par visu pasaulē vēlas, lai šis burbulis sprāgtu pirms vēlēšanu dienas - jaunajam prezidentam tad nebūs jāizvairās no apvainojumiem.

Nedaudzos izņēmumus S&P 500 dinamikas un prezidenta vēlēšanu iznākuma korelācijā analītiķi sliecas skaidrot ar spēcīgu trešo partiju kandidātu parādīšanos, kuriem izdodas atņemt balsis kampaņas favorītiem. Eksperti brīdina: šoreiz ļoti liels atbalsts pastāv trešajam ASV prezidenta amata kandidātam - Libertiāņu partijas līderim Gerijam Džonsonam. Aptaujas rāda, ka šobrīd par viņu gatavi balsot vairāk nekā 10% vēlētāju. Tātad Tramps vēl var nenokārt degunu.

Ko gaidīt?

Galvenajos vilcienos no Klintones var sagaidīt Baraka Obamas ekonomiskās politikas turpinājumu; ja viņa tajā centīsies implantēt Bila Klintona administrācijas politikas atskaņas, ASV valdība ekonomikas jomā kļūs praktiskāka: fiskāli konservatīvāka un mazāk tendēta uz iejaukšanos biznesā.

Acīmredzams risks, ka Bernija Sandersa atbalstītāji demokrātus virzīs kreisā spārna virzienā; no otras puses, kārdinājums iegūt tos republikāņu nometnes balsotājus, kurus neapmierina Tramps, radīs spiedienu centra virzienā.

Lai arī šobrīd Klintone ir vadībā, galvenais potenciālais situāciju mainītspējīgais faktors izrādīsies abu kandidātu debates, kas startēs 26. septembrī. Kampaņas gaita liecina, ka celtniecības magnāts TV ēteru izmanto izcili efektīvi: ārkārtīgi grūti diskutēt ar cilvēkiem, kas pret faktiem izturas tik nevērīgi kā Tramps.

Demokrāti visdrīzāk debatēs no Klintones gaida mierīgu un vēsu attieksmi pret Trampu, kā arī izvairīšanos no viszemākā līmeņa kopsaucēju izmantošanas. Tomēr Klintonei tas būs ļoti sarežģīti: pastāv milzu risks, ka konfrontācijā ar Trampu viņa izskatīsies pēc augstprātīgas un saltas isteblišmenta politiķes.

Ņemot vērā, ka ASV fiskālā situācija uzlabojusies un ekonomika atveseļošanās fāzē neprasa stingru politisku menedžēšanu, tirgi ilgstoši bezmaz ignorē ASV prezidenta vēlēšanas. Pieaugot varbūtībai, ka Tramps varētu uzvarēt, finanšu pasaule visdrīzāk apsvērs augstāku refinansēšanas likmi, palielināsies kredītu spredi, kā arī fondu tirgus un dolārs kļūs nedaudz stiprāks.

Trampa uzvaras gadījumā daudz kas atkarīgs no soļiem, ko viņš tiešām spers. Tramps var ātri aizmirst pirmsvēlēšanu retoriku un kļūt krietni uzmanīgāks - tad riski ekonomikai pazemināsies. Vai arī palikt par melno zirdziņu ASV prezidenta postenī. Būtiski, ka nozīmīgu daļu viņa iniciatīvu var nobloķēt Kongress - pie tam to var izdarīt gan demokrāti, gan republikāņi.

Trampa uzvaras gadījumā iespējami varianti. Piemēram, ja viņam patiešām izdosies panākt ievedmuitas paaugstināšanu Ķīnas produkcijai, iespējama recesija uz augstas inflācijas (2018. gadā - 4-5%) fona, kas novedīs pie FRS refinansēšanas likmes straujas celšanas un korekcijām aktīvu tirgū. Protams, šajā gadījumā visvairāk cietīs riskantākie aktīvi, ieskaitot izejvielu un attīstības tirgu vērtspapīrus un valūtas.

Turpretī Klintones uzvara diez vai iespaidos kādus noteiktus aktīvus - bizness visdrīzāk turpinās darboties ierastajā gaitā. Stabila nenoteiktība globālajai ekonomikai šobrīd izskatās kā diezgan labs variants, kamēr Tramps vēl joprojām raisa ne vien politiskā, bet arī finanšu isteblišmenta nepatiku.