/nginx/o/2018/07/10/8557239t1h2f92.jpg)
Bosnijas serbi svētdien nelikumīgā «referendumā» atbalstījuši ierosinājumu pasludināt 9.janvāri par savu «nacionālo dienu», lai gan šis solis riskē saasināt attiecības ar musulmaņiem un katoļiem. Priekšlikumu atbalstījuši 99,8% vēlētāju, liecina rezultāti pēc vairāk nekā 70% balsu apkopošanas.
Referendums notika Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā, ignorējot konstitucionālās tiesas spriedumu un rietumvalstu neapmierinātību, un tajā bija tiesības piedalīties aptuveni 1,2 miljoniem balsstiesīgo.
Šajā datumā, kas valstī tiek vērtēts ļoti pretrunīgi un kurā tiek svinēti arī vieni no serbu pareizticīgo svētkiem, 1992.gadā Bosnijas serbi vienpusēji pasludināja neatkarību no Bosnijas, un šis lēmums bija viens no katalizatoriem, kas izraisīja asiņaino pilsoņkaru, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 100 000 cilvēku, bet vairāk nekā divi miljoni bija spiesti pamest savas mājas.
Starp toreizējās «republikas» dibinātājiem bija arī kara noziedznieks Radovans Karadžičs, kuram martā par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci, kas tika apstrādāti Bosnijas pilsoņkara laikā, tika piespriests 40 gadu cietumsods.
Pagājušā gada novembrī konstitucionālā tiesa atzina, ka 9.janvāra svinēšana esot diskriminējoša pret abām pārējām lielākajām Bosnijas-Hercegovinas etniskajām grupām - musulmaņiem jeb bosņakiem un pamatā katoļticīgajiem horvātiem. Savukārt 17.septembrī tā lēma, ka Serbu Republika nedrīkst rīkot referendumu šajā jautājumā.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
20 gadus tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)