Pasaules banka neplāno mainīt secinājumus par Latvijas slimnīcām

«No mūsu skatu punkta un pieredzes dati dod pietiekamus signālus un ir diezgan skaidrs - galvenie secinājumi tiks paturēti,» norāda PB pārstāve Alaka Holla.

Vērtējot Latvijas slimnīcu darba kvalitāti, PB izmantojusi sakarību - jo biežāk ārsts veic konkrētas manipulācijas, jo kvalitatīvāks ir viņa darbs; jo biežāk slimnīcā tiek veiktas konkrētas manipulācijas, jo zemāki tajā ir pacientu mirstības rādītāji. Secinājumi ir satraucoši - Latvijā pacienti mirst tikai tāpēc, ka tiek nosūtīti uz slimnīcu, kur viņiem nepieciešamās manipulācijas veic reti, vai pie ārsta, kas tādas veic reti.

PB neiesaka slēgt zema apjoma slimnīcas, bet gan pārskatīt pakalpojumus, ko mazās slimnīcas sniedz. Neko nemainot sistēmā, papildus ieguldītā nauda nedošot simtprocentīgu rezultātu.

Par pētījuma secinājumiem satraukušās mazās slimnīcas. Tās norāda: ja nāksies atteikties no daudzu pakalpojumu sniegšanas, tie pacientiem kļūs vēl nepieejamāki. Turklāt pakalpojumi kļūšot arī dārgāki, prognozē Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, kurš ārvalstu ekspertu darbu kritizē.

«Uz daudzām slimnīcām šie eksperti neaizbrauca, faktiski analizēja kaut kādus dokumentālus datus. Salīdzināja mūs ar ļoti pārtikušām ASV, ar Somiju, ar Šveici. Viena slimnīcas vadītāja pat piezīmēja to, ka tas izskatās kā vājš bakalaura darbs,» sprieda Širovs.

Viņš sašutis par secinājumu, ka mazo slimnīcu ārstiem ir mazāka pieredze veikt dažādas manipulācijas. Ogres dzemdību nodaļā strādā tie paši ārsti, kuri vienlaikus strādā gan Dzemdību namā, gan Stradiņa slimnīcā.

Jaundzimušo ārste Ineta Jasone Stradiņu dzemdību nodaļā strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Paralēli strādāt Ogrē viņu vilina fakts, ka slimnīca ir tuvāk dzīvesvietai un šeit ir mazāk pacientu, līdz ar to iespējams ciešāks kontakts ar katru jaundzimušā mammu un mazuli. Pētnieki šādu iespēju nav ņēmuši vērā, un saskaņā ar viņu secinājumiem sanāk, ka Jasone Stradiņos, kur ir liels dzemdību skaits, strādā labi, bet Ogrē, kur mazāks, slikti.

«Tas pētījums drusku neatbilst realitātei. Es domāju, ka es neesmu vienīgais dakteris, kas strādā vairākās darba vietās - ir ginekologi, kas tieši tāpat strādā Dzemdību namā, kur pieņem daudzas dzemdības,» norādīja Jasone.

Turklāt ārvalstu eksperti ir analizējuši tikai to nelielo pakalpojumu daļu, kurus apmaksā valsts. Līdz ar to, vērtējot ārstu darba kvalitāti, nav ņemts vērā fakts, ka lielu praksi mediķi gūst, sniedzot maksas pakalpojumus, - vēl vienu pētījuma neprecizitāti raksturo Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

PB savus secinājumus balstījusi Latvijas sniegtajos datos. Slimnīcas par nepareizi interpretētajiem datiem uzņemties atbildību negrib, jo esot sniegušas atbildes uz tādiem jautājumiem, kādi uzdoti.

Tomēr ne visi kritizē ārvalstu ekspertu secinājumus. Daudzi, neskatoties uz neprecīzajiem datiem, secinātajā saskata to, ar ko saskaras ikdienā.

«Man ir bijušas vairākas lietas, kurās mēs pētām jautājumu, cik tas konkrētais ārsts ir bijis kvalificēts tieši šīs saslimšanas ārstēšanā. Man ir nācies secināt, ka Latvijā ir tādi gadījumi, kad ārsts uzņemas ārstēt tādas saslimšanas, kur viņiem pieredzes nav nekādas,» atzīst Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente, zvērināta advokāte Solvita Olsena.

Advokāte arī augstu vērtē ekspertu ieteikumu slimnīcu un ārstu kvalitātes datus padarīt publiski pieejamus, jo pašlaik pacientam nav iespējas pārliecināties, cik labs pakalpojums viņam tiks sniegts. Tomēr atšķirībā no ārvalstu ekspertiem Olsena pauž viedokli, ka papildus diskusijām par kvalitāti būtiski ir nekavējoties nozarei piešķirt papildu naudu.

«Nepalielinot finansējumu veselības aprūpē, arī pašā kvalitatīvākajā gadījumā, kur ārsts ir bijis ļoti zinošs, ļoti pieredzējis, ļoti uzmanīgs, viņam šā ierobežotā finansējuma dēļ nereti nākas noskatīties uz to, ka pacients nomirst ar ārstējamu slimību, tāpēc ka valsts nenodrošina sistēmu,» norādīja Olsena.

Arī Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis uzskata, ka diskusijas par slimnīcu tīkla sakārtošanu Latvijā ir vajadzīgas. Pēc viņa domām, vajadzētu runāt par sešām līdz astoņām slimnīcām.

PB pētījums aktualizējis vēl kādu problēmu - Latvijā ne tikai trūkst precīzu datu, bet nav arī pieredzes pašiem tos analizēt.

Līgums ar PB ekspertiem, lai tie diagnosticētu veselības aprūpes sistēmas slimības un izrakstītu to ārstēšanai vajadzīgās zāles, tika noslēgts 2014.gada nogalē. Kopumā no Eiropas fondiem šim mērķim atvēlēti 1,3 miljoni eiro. Secinājumi par slimnīcām ir tikai neliela daļa no pētījuma. Vai nauda, ņemot vērā neskaidrības, nav tērēta veltīgi, noliedzoši atbild veselības ministre Anda Čakša.

«Brīdī, kad mums ir naudas problēmas, ir ļoti precīzi jāinvestē. Jebkurš investors, un šajā gadījumā, ja nāk Eiropas struktūrfondi, viena no viņu prasībām, ka ir izvērtēts un pēc labas metodikas noteikts, kur ir tās vietas, kas ir jāattīsta,» norādīja Čakša.

PB šaubās, ka gala secinājumi par Latvijas slimnīcām varētu mainīties