/nginx/o/2018/07/10/8557501t1h9316.jpg)
Ar rekordaugstu balsotāju atbalstu valdošajai partijai «Vienotā Krievija» un patiešām graujošu opozīcijas zaudējumu pirms nedēļas noslēdzās Krievijas valsts domes vēlēšanas. Latvijas Televīzijas raidījuma «de facto» aptaujātie eksperti uzskata, ka sekas būs bargas – vēl stingrāka politika pret citādi domājošajiem un sabiedrības sašķelšanās.
Opozicionārs Konstantīns Jankausks šīs vēlēšanas ir zaudējis. Viņš ir opozicionārs ar stāžu - viens no nogalinātā Borisa Ņemcova līdzgaitniekiem, Alekseja Navaļnija cīņu biedrs. Par līdzdalību Navaļnija Maskavas mēra vēlēšanu kampaņā pret Jankausku ierosināts kriminālprocess – gadu Konstantīns pavadījis mājas arestā. Iekļūt Krievijas valsts domē viņš mēģināja ar bijušā politieslodzītā Mihaila Hodorkovska finansiālo atbalstu – no viena no Maskavas vienmandāta apgabaliem.
Konstantīns Jankausks LTV raidījumam «de facto» saka: «Visa pašvaldības struktūru darbinieku sistēma strādāja uz manu konkurentu no «Vienotās Krievijas». Katru dienu viņi pie visām sienām līmēja viņa lapeles un rāva nost manas, viņu regulāri rādīja federālie kanāli, pat tiekoties ar Putinu. Un piektdien, kad vairs nedrīkstēja būt nekādas aģitācijas, viņu iebāza «Komēdiju kluba» šovā.»
Tomēr opozīcijas sagrāvē - Jankauska pārstāvētais «Parnas» ieguva tikai septiņas desmitdaļas procenta - nevaino varas iestādes vien. Viņš atzīst, ka liberālās partijas vienkārši nespēja uzrunāt pat tos vēlētājus, kas «Vienoto Krieviju» neatbalsta. Opozicionāri sašķēlās, sakašķējās, daudzi aicināja vispār boikotēt vēlēšanas. «Kad es biju pirmajā klasē, mums bija Žirinovskis, Zjuganovs, Javļinskis. Viņi visi bija deputāti un prezidenta amata kandidāti. Tagad man 30 gadu, esmu pabeidzis universitāti, strādāju, pats esmu pašvaldības deputāts, bet šie cilvēki joprojām ir uz skatuves. Javļinskis joprojām apgalvo, ka viņam ir morālais pienākums kandidēt prezidenta vēlēšanās,» saka Jankausks.
Tagad eksperti aicina liberāļus uz pašattīrīšanos – likvidēt vecās partijas, atlaist vecus līderus un - apvienoties. Taču tam, ka tas notiks, netic neviens. Vienlaikus samazinās arī «Vienotās Krievijas» atbalsts – neskatoties uz 54% uzvaru, neatkarīgie aprēķini rāda, ka reāli nobalsojušo skaits ir samazinājies par desmito daļu. Tas nozīmē, ka aug to iedzīvotāju daļa, kuriem nav par ko balsot.
Karnegi centra eksperts Aleksandrs Baunovs saka: «Ir kaut kāds cilvēku skaits, visticamāk, vairākums, kas kaut ko grib, bet nezina ko. Opozīcija mūs neinteresē, komunistus mēs negribam, Putins mums arī nepatīk. Tas ir diezgan bīstami.»
Levada centrā pētnieki uzskata - ko patiesi domā šie cilvēki, Krievija uzzinās pēc diviem gadiem. Levada centra sociologs Deniss Volkovs:
«Naudas rezerves vēl ir, bet pēc 2018.gada tās beigsies un tad attieksme pret varu turpinās krist. Un kas tad notiks, šo sabiedrības daļu vispār būs neiespējami prognozēt.»
Politologa Dmitrija Oreškina organizētā projekta «Tautas vēlēšanas» brīvprātīgie novēroja balsu skaitīšanu un konstatēja – lielajās Krievijas pilsētās falsifikāciju tikpat kā nebija, bet daudzos reģionos pēc vietvaras norādes vienkārši «uzzīmēja» vajadzīgo rezultātu - aptuveni trešdaļa «Vienotās Krievijas» balsu nāk no šādiem mazskaitlīgiem vēlēšanu apgabaliem.
Politologs Dmitrijs Oreškins: «Liela daļa Krievijas izsakās par eiropeisko attīstības ceļu: vienkārši pasaka – skaitīsim balsis godīgi, labi? Bet ir reģioni ar citu sistēmu – lūk, jūsu, vēlētāju darbs, ir atbalstīt varu, izrādīt lojalitāti. Viņuprāt, vēlēšanas ir nevis varas eksāmens, bet tautas lojalitātes pārbaude. Un, manuprāt, šī ir augošā plaisa starp divām kultūrām Krievijā, kas apdraud valsts vienotību. Ja kādreiz Maskava ies demokrātijas ceļu, šo «īpašo» reģionu elites sapratīs, ka godīgās vēlēšanās viņiem nekas «nespīd» – un viņi var izvēlēties atdalīties, veidot pašu kņazistes.»
Taču pagaidām – viss mierīgi. Un, ekspertu ieskatā, var rēķināties ar to, ka vēlēšanu rezultātus Kremlis uztvers kā tautas doto mandātu turpināt jau iesākto – vērsties pret vārda brīvību un neatkarīgajām nevalstiskajām organizācijām.
Politologs Oreškins LTV raidījumam saka: «Tas ir ļoti līdzīgi padomju laikiem, kad uz politbiroju sūtīja labus rezultātus – par izslaukuma līmeņa pieaugumu. Piena un sviesta veikalos nav, bet cipari vadībai ir. Tāpat ar vēlēšanu rezultātiem – atbalsts it kā aug, bet ko cilvēki tiešām domā, nevienu neinteresē. Galvenais, lai viss klusi un mierīgi, neviens neprotestē. Tieši tāpēc varai būs arvien aktīvāk jāapspiež neatkarīgie mediji, kas stāstīs par ekonomikas krišanu, jāiebiedē – lūk, Latvija kuru katru brīdi uzpumpēs muskuļus un ieņems Krieviju.»
Daudzi domes vēlēšanas Kremlī uztver kā 2018. gadā gaidāmo prezidenta vēlēšanu ģenerālmēģinājumu - Vladimiru Putinu uz 4. termiņu pārvēlēs
tāpat kā parlaments ievēlēja Krievijas valsts domi. Vēlēšanas izskatīsies godīgāk, Centrālās vēlēšanu komitejas vadība būs striktāka pret falsifikācijām, bet lielu daļu balsu «piezīmēs».