«Reverta» pārsūdz spriedumu par € 15 miljonu piedziņu par labu Kargina dēlam

Kā informēja «Reverta» Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, saistībā ar šo spriedumu «Reverta» ir vērsusies Eiropas Komisijā.

Pēc iepazīšanās ar AT pilno spriedumu «Reverta» pārstāvis advokāts Agris Bitāns norāda, ka, izlasot spriedumu, secināts, ka tiesa ne tikai nav vērtējusi lielāko daļu «Reverta» sniegto argumentu, bet nav tos pat pieminējusi spriedumā. Piemēram, tiesa nav ņēmusi vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma noteikumus attiecībā uz pakārtoto saistību izpildes aizliegumu, kā arī Satversmes tiesas spriedumu, kurā nepārprotami pateikts, ka Kargina pieprasītā summa 15 miljonu eiro apmērā ir pakārtotās saistības, līdz ar to tās ir kārtojamas tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Kā skaidroja «Reverta», ja šāds spriedums paliks spēkā, tad vairāk nekā 15 miljoni eiro no «Reverta» atgūtajiem naudas līdzekļiem tiks samaksāti bijušā «Parex bankas» akcionāra ģimenei, nevis iemaksāti valsts budžetā. Tā kā šādas summas izmaksa uzskatāma par «Reverta» piešķirtā valsts atbalsta nepareizu izmantošanu, kas ir tiešā pretrunā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, tad «Reverta» par AT spriedumu ir informējusi Eiropas Komisiju.

«Paredzams, ka Eiropas Komisija 15 miljonu eiro lielo izmaksu atzīs par valsts atbalsta sniegšanas rupju pārkāpumu, kā rezultātā Latvijas valstij var tikt piemērotas nopietnas sodas sankcijas,» informēja «Reverta» pārstāve.

Kopš «Parex bankas» restrukturizācijas līdz brīdim, kad tika pieņemti likuma grozījumi, «Reverta» procentos par pakārtotajām saistībām ir samaksājusi 18,6 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka vasarā AT apmierināja Kargina prasību pret «Reverta» un viņam par labu piedzina vairāk nekā 15 miljonus eiro - tiesa apmierināja Kargina prasību pret «Reverta» par termiņa noguldījuma piedziņu. Līdz ar to AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro. AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret «Reverta» par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

Tāpat ziņots, ka 2014.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredzēja «Reverta» pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredzēja, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto, neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

Savukārt Satversmes tiesa pērn lēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finansiālās grūtībās un saņem valsts atbalstu, atbilst valsts pamatlikumam. Lieta bija ierosināta pēc Valērija Kargina dēla Maksima Kargina un otra bijušā bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pieteikuma.