KM varētu prasīt kompensāciju par Gaismas pils bojāto flīžu mainīšanu

Pēc ministres rīcībā esošās informācijas, šo plākšņu piestiprināšanai nav izmantota pareizā tehnoloģija. Melbārde gan uzsvēra, ka Gaismas pils ir specifiska būve, kurai neesot prototipa ne Latvijā, ne citur. «Acīmredzot, plānojot no inženiertehniskā viedokļa, viss līdz galam nav pārdomāts,» konstatēto defektu komentēja Melbārde. Viņa arī pieļauj, ka pie vainas varētu būt klimatiskie apstākļi, kas, iespējams, netika pietiekami ņemti vērā.

Vaicāta, kādēļ plākšņu labošana netiek kompensēta no garantijas līdzekļiem, ministre teica, ka ir grūti konstatēt, kurā brīdī kļūda pieļauta. «Nevaram norādīt ar pirkstu, kurš vainīgs,» pauda ministre, piebilstot, ka vaininieku noskaidrošanai nepieciešams piesaistīt ekspertus, kas aizņemtu daudz laika.

Lūgta precizēt, vai tādā gadījumā ministrija nolēmusi, ka lētāk un ātrāk ir salabot defektu par valsts līdzekļiem, nekā censties noskaidrot vainīgos, Melbārde uzsvēra, ka ir lūgusi informāciju, kāpēc šī kļūda notikusi. Atkarībā no šīs informācijas tikšot spriests, vai var kādam lūgt kompensēt kļūdas labošanai izlietotos valsts līdzekļus.

Kultūras ministrija gatavojas apmaksāt granīta plākšņu nomaiņu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atbalsta sienās Valguma ielas pusē un iesegumā. Tas notiek uzreiz pēc garantijas termiņa beigām. Granīta flīzes vietām ir atdalījušās no apšuvuma, un arī iesegumā, pa kuru ikdienā staigā un braukā, tās ir jāpielabo.

Atbalsta sienu un ieseguma granīta plākšņu nomaiņa izmaksās teju 46 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.