Kamerons britu parlamenta ziņojumā kritizēts par bombardēšanas kampaņu Lībijā

Ārlietu komiteja analizēja Lielbritānijas lēmumus, pirms tā 2011.gadā kopā ar Franciju sāka intervenci Lībijā. Britu valdība toreiz bija paziņojusi, ka šīs intervences mērķis ir aizsargāt civiliedzīvotājus no Lībijas diktatora Muammara Kadafi režīma uzbrukumiem.

«Tā (valdība) nevarēja pārbaudīt patiesos draudus civiliedzīvotājiem, kurus radījis Kadafi režīms; tā selektīvi ņēma par pilnu Muammara Kadafi retorikas elementus; un tai neizdevās identificēt kaujiniecisko islāmistu ekstrēmistu elementu [Lībijas] nemieros,» konstatēts parlamentārajā ziņojumā.

«Lielbritānijas stratēģija bija pamatota ar kļūdainiem pieņēmumiem un pierādījumu nepilnīgu izpratni,» piebilda ziņojuma autori.

Apmēram piecus gadus pēc Kadafi gāšanas un nogalināšanas Lībijā turpinās haoss, divas konkurējošas valdības cīnās par varu un notiek sīvas kaujas par naftas rūpniecības objektiem.

Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Krispins Blants paziņoja, ka Lielbritānijai bija pieejami citi varianti, kuri būtu noveduši pie labāka rezultāta.

«Politiska iesaistīšanās būtu varējusi panākt civiliedzīvotāju aizsardzību, režīma maiņu un reformas par mazāku cenu Lielbritānijai un Lībijai. Lielbritānija nebūtu neko zaudējusi, izmēģinot to, nevis tās vietā koncentrējoties tikai uz režīma maiņu ar militāriem līdzekļiem,» teikts Blanta paziņojumā.

Ziņojumā arī teikts, ka britu valdībai būtu vajadzējis apzināties to, ka ekstrēmistu kaujinieku grupējumi mēģinās gūt labumu no nemieriem.

Tajā arī piebilsts, ka nav nekādu pierādījumu, ka būtu veikta pienācīga analīze par nemieru organizētājiem.

Komiteja atzina, ka Kamerons ir «galīgi atbildīgs par nespēju izstrādāt sakarīgu Lībijas stratēģiju».

Ziņojumā arī teikts, ka Kamerons atteicās sniegt liecības Ārlietu komitejai, kā iemeslu minot savu saspringto darba kārtību.

Komitejai liecības sniedza citi politiķi, tai skaitā bijušais aizsardzības ministrs Liams Fokss, bijušais ārlietu ministrs Viljams Heigs un ekspremjers Tonijs Blērs.

Blērs komitejai pastāstīja, ka viņš 2011.gada februārī telefonsarunā ar Kadafi mēģinājis viņu pārliecināt par atkāpšanos. «Mēs neredzējām nekādus pierādījumus, ka toreizējais premjerministrs Deivids Kamerons būtu mēģinājis izmantot Blēra kontaktus,» teikts ziņojumā.

Intervence Lībijā notika pēc tam, kad Kadafi lojālie spēki bombardēja Bengāzī pilsētu valsts austrumos, radot satraukumu par gaidāmu slaktiņu šajā nemiernieku bastionā.

Ar arābu valstu atbalstu pieņemta ANO Drošības padomes rezolūcija atļāva lietot «visus nepieciešamos līdzekļus», lai aizsargātu civiliedzīvotājus un panāktu pamieru un lidojumu lieguma zonas izveidošanu pret Kadafi spēkiem.