Krievijas plāni pārvirzīt energoresursu kravas uz savām ostām ir zināmi jau gadiem, tāpēc Latvija aktīvi strādā pie jaunu kravu piesaistes, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns.
Asociācija: Krievijas plāni pārvirzīt energoresursu kravas uz savām ostām zināmi jau gadiem
Viņš norādīja, ka Krievija jau ilgstoši plāno gan naftas produktu, gan ogļu kravas pārvirzīt uz savām ostām Baltijas reģionā, tāpēc būtiski tajās investējusi. Patlaban Krievijas ostas vēl netiek galā ar visu kravu apgrozījumu, tāpēc tiek izmantotas arī Baltijas valstu ostas, taču ir politisks lēmums, ka jāvirzās uz tikai savu ostu izmantošanu.
Leiškalns pauda pārliecību, ka Krievijas plāni attiecībā uz energoresursu kravām ilgākā termiņā arī piepildīsies un tas būtu sāpīgs trieciens Rīgas un Ventspils ostai, tāpēc jau patlaban notiek aktīvs darbs pie jaunu kravu piesaistes, tostarp no Ķīnas, iesaistoties Jaunā Zīda ceļa projektā. Vienlaikus notiek sarunas par sadarbības attīstīšanu ar Kazahstānu.
Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šajā procesā politiskā ārlietu līmenī iesaistās arī valsts augstākas amatpersonas, savukārt ar konkrētu kravu piesaisti jau jānodarbojas uzņēmējiem.
Runājot par situāciju nozarē patlaban, viņš atzina, ka Latvijas tranzīta koridorā ir kravu kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču tas atbilst prognozētajiem apmēriem. Kravu apgrozījums Latvijas tranzīta koridorā pēdējo dažu gadu laikā krīt gan saistībā ar Krievijas plāniem vairāk izmantot savas ostas, gan zemo energoresursu cenu dēļ, kas ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, gan rubļa svārstību dēļ, kas Krievijas kravu pārvadājumus caur Latviju padara mazāk izdevīgus.
Jau vēstīts, ka Krievija līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. To pirmdien, 12.septembrī, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma «Transneft» vadītājs Nikolajs Tokarevs. «Ja pērn tur [Baltijas valstīs] tika pārkrauti aptuveni deviņi miljoni tonnu naftas produktu, tad šajā gadā - pieci miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam, tuvāko gadu laikā, mēs kravu plūsmu uz Baltijas valstu rajonu samazināsim līdz nullei. Krausim savās ostās, jo ir jaudu pārpalikums,» sacīja Tokarevs.
«Atbilstoši no valdības saņemtajiem norādījumiem mēs pārorientējam kravu plūsmu no Baltijas valstu ostām - Ventspils un Rīgas - uz mūsu Baltijas jūras ostām - tās ir Ustjluga un Primorska, kā arī uz Novorosijsku,» viņš paskaidroja.