Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Lielākie tirdzniecības centri veikalu slēgšanu svētkos uzskata par nepamatotu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Sputnik/LETA

Lielākie tirdzniecības centri Latvijā gadā apgroza vairāk nekā 670 miljonus eiro, informē centru pārstāvji. Vēstulē, kuru parakstījuši lielāko tirdzniecības centru pārstāvji, norādīts, ka tas ir vērā ņemams apsvērums, lai iniciatīva slēgt veikalus valsts nozīmes svētku dienās būtu uzskatāma par ekonomiski nepamatotu.

Tirdzniecības centru pārstāvji atgādina, ka augusta sākumā Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni.

«Motivācija stiprināt ģimenes ir apsveicama. Tomēr mums, Latvijas lielāko tirdzniecības centru vadītājiem, kuru pārraudzītajos centros strādā vairāk nekā 10 000 pārdevēju un gadā tiek apgrozīti vairāk nekā 670 miljoni eiro, šī iniciatīva šķiet pārspīlēta un ekonomiski nepamatota. Tam ir vismaz pieci nopietni iemesli,» teikts vēstulē.

Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši iepirkties brīvdienās. Daudziem tā ir iespēja nesteidzīgi iepirkt nepieciešamās preces un pārtiku nedēļai, jo darbdienās veikalu apmeklējumam vienkārši nepietiek laika. Pērn katru svētdienu Rīgas lielākos tirdzniecības centrus apmeklēja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Lai iepirktos lielajos tirdzniecības centros, brīvdienās uz pilsētām dodas arī tuvējo novadu iedzīvotāji un vairākas reizes gadā arī liela daļa Latvijas reģionu iedzīvotāju, jo šo cilvēku dzīvesvietā attiecīgs preču piedāvājums nav pieejams. Viņiem ir ērti visus pirkumus veikt vienā tirdzniecības centrā.

Veikalu īpašnieki rūpīgi seko pircēju ieradumiem un pielāgo veikalu darba laiku iepirkšanās tendencēm. Piemēram, Jaungadā, Jāņu dienā, Līgo vakarā, Ziemassvētku vakarā veikali ir slēgti vai strādā īsāku laiku. Sabiedrības atbalsts tirdzniecības centru un lielveikalu slēgšanai brīvdienās ir nenozīmīgs. Piecos mēnešos, kopš šāda iniciatīva iesniegta līdzdalības portālā «Manabalss.lv», par to parakstījušies 1774 cilvēki, atzīmēts vēstulē.

Kā vēl viens no iemesliem norādīts, ka pēdējo gadu laikā Eiropā novērojama ierobežojumu atcelšana veikalu darba laikam. Ungārijas pieredze rāda, ka veikalu slēgšana izraisīja lielu sabiedrības neapmierinātību. 2015.gada martā tika pieņemts likums slēgt tirdzniecības centrus svētdienās, taču 68% iedzīvotāju to neatbalstīja, tādēļ šā gada maijā likumu atcēla. Dānija liberalizēja regulējumu laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Somijā tirdzniecības vietu darba laika regulējums tika atcelts šā gada sākumā. Tagad ziemeļvalstī veikali, frizētavas un bārddziņu saloni var brīvi noteikt savu darba laiku. Līdzīgas tendences ir arī citās valstīs, ko apliecina «EuroCommerce» Eiropas Savienības (ES) likumdošanas pārskats.

Ne mazāk būtiski tirdzniecības centru pārstāvju ieskatā ir tas, ka, ierobežojot darba laiku, tiktu samazināts patēriņš, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā. Tirdzniecības centri un to nomnieki, tostarp lielie pārtikas veikali, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem, un dīkstāves dienas nozīmēs negūtu pievienotās vērtības nodokli (PVN) un citus nodokļu ieņēmumus.

Tāpat liegums strādāt brīvdienās lielveikaliem vai tikai uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, radītu nevienlīdzīgas konkurences situāciju un neveicinātu mazo veikalu izaugsmi. Tas būs valsts sūtīts signāls, ka nav nepieciešams meklēt savu nišu un attīstīties, radot konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, jo peļņu varēs gūt nedēļas nogalēs, izmantojot negodīgas konkurences apstākļus.

«Liegums arī neatbilst pašu idejas autoru postulētajam mērķim - dot iespēju tirdzniecībā nodarbinātajiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni. Kādēļ šāda iespēja būs lielveikalu pārdevējiem, bet nebūs mazajos veikalos strādājošajiem? Vai šiem cilvēkiem nevajag pavadīt laiku kopā ar ģimeni? Šāds regulējums mazajiem veikaliem vēl vairāk apgrūtinās labu darbinieku piesaisti, jo kurš gan vēlēsies strādāt brīvdienās, ja zinās, ka lielveikalā var saņemt lielāku atalgojumu un strādāt tikai darbdienās,» teikts vēstulē.

Samazinoties kopējam darba stundu skaitam, veikalu vadītājiem būs jāpārskata darbinieku maiņu kārtība. Tas novedīs pie štatu samazināšanas vai arī mazāk darba stundu un attiecīgi zemāka atalgojuma. Tādējādi ar liegumu uzņēmumiem ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem strādāt brīvdienās daļai darbinieku būs radīta iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, bet citi būs zaudējuši darbu un pievienosies bezdarbnieku pabalsta saņēmēju rindām.

Vai tiešām ir vērts radīt tik daudz negatīvi vērtējamu pavērsienu, lai sagādātu vairāk brīvu dienu vienas nozares darbiniekiem, jautā tirdzniecības centru pārstāvji. Un kādēļ tieši tirdzniecības nozarei, nevis mediķiem, apsardzes darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un policistiem, kuri arī strādā maiņu darbu, nemaz nerunājot par aktieriem un sportistiem, kuriem nedēļas nogales ir ražīgākais darba laiks.

Tāpēc lielāko tirdzniecības centru pārstāvji aicina atteikties no pārsteidzīgām likumdošanas iniciatīvām, atstājot darba laika noteikšanu veikalu pašu ziņā.

Vēstuli, kas adresēta LTA prezidentam Henrikam Danusēvičam, LTDA priekšsēdētājai Mairai Muceniecei, parakstījuši tirdzniecības centru «Spice», «Spice Home» pārstāve Iveta Lāce, centra «Domina» pārstāve Dina Bunce, «Riga Plaza», «Galleria Riga» pārstāve Santa Rozemkopfa un «Galactico» centru pārstāvis Mārcis Budļevskis.

Vēstules kopija sagatavota ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam (V), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektoram Norim Krūzītim.

Svarīgākais
Uz augšu