Latvijā pārskatīs plānu rīcībai teroristu uzbrukuma gadījumā

Mežviets pastāstīja, ka Latvijā ir trīs tipveida pretterorisma reaģēšanas plāni, kurus izstrādājusi DP. Pirmā plāna koda nosaukums ir «Kuģis». Tas nosaka rīcību, ja ir noticis uzbrukums ostas terminālim, ostai vai kuģim. Otrajam plānam piešķirts nosaukums «Objekts». Saskaņā ar to tiek koordinēta rīcība situācijā, ja teroristi ir uzbrukuši kritiskās infrastruktūras objektam vai cilvēku masveida pulcēšanās objektam. Plāns «Objekts» ticis pārbaudīts iepriekšējās pretterorisma mācībās 2014.gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pirms mūsu valsts prezidentūras Eiropas Savienības Padomē.

Mācībās «Ikars 2016» tika pārbaudīts plāns «Lidmašīna», kas nosaka veicamos pasākumus, ja teroristi ir ir uzbrukuši civilās aviācijas objektam vai gaisa kuģim.

DP priekšnieks atzina, ka «Lidmašīna» ir vecākais no šiem tipveida plāniem un, ņemot vērā mācību laikā radušos secinājumus, tiks uzlabots.

«Mācību rezultāti atbilstoši pieņemtajai praksei tiks analizēti. DP no mācībās iesaistītajām institūcijām pieprasīs sniegt savu analīzi, vērtējumu par mācībām. Pēc tam mēs šo informāciju analizēsim, apkoposim un organizēsim īpašu mācību novērtējumu. Pēc tam šajās mācībās gūtās atziņas tiks iestrādātas spēkā esošajās procedūrās,» teica Mežviets.

Viņš atgādināja, ka valdība augustā apstiprināja DP izstrādāto Nacionālo pretterorisma plānu. «Ar šo mēs faktiski daļēji esam noslēguši darbu pie Latvijas nacionālās pretterorisma sistēmas preventīvo pasākumu kopuma pārskatīšanas. Pēc šīm mācībām, balstoties uz mācību rezultātiem, gada otrajā pusē mēs sāksim darbu pie manis minēto pretterorisma reaģēšanas plānu pārskatīšanas. Pirmais plāns, kuru pārskatīsim un nepieciešamības gadījumā precizēsim, būs «Lidmašīna»,» norādīja Mežviets.

DP priekšnieks arī paskaidroja, ka pretterorisma pasākumos ir divu veidu rīcība - preventīvie pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai terorakti vispār nevarētu notikt. Šāda veida pasākumus reglamentē Nacionālais pretterorisma plāns, kurš ir piesaistīts terorisma draudu līmeņu sistēmai. Atbilstoši spēkā esošajam terorisma draudu līmenim DP veic noteiktas intensitātes preventīvos pasākumus.

Savukārt reaģēšanas pasākumi nozīmē to rīcības kopumu, kura tiek ieviesta situācijā, ja terora akts jau ir noticis.

«Jebkuri plāni ir regulāri jāpārskata - arī Nacionālais pretterorisma plāns ir pārskatīts jau vairākas reizes. Vidēji ik pēc diviem gadiem mēs to pārstrādājam. Arī pretterorisma reaģēšanas plāni ir vairākas reizes pārskatīti. Plāns pamatā tiek pārskatīts, balstoties uz praksi, uz mācību rezultātiem. Līdz ar to šajā gadījumā tiek nodrošināta iespēja, pēc mācībām svaigi izanalizējot rezultātus, gūt atziņas, kur ir nepieciešamas izmaiņas, pārskatīt un atvērt šos plānus,» stāstīja Mežviets.

TVNET jau vēstīja, ka lidostas «Rīga» teritorijā ceturtdienas vakarā sākās vērienīgas pretterorisma mācības «Ikars 2016». Mācību mērķis bija pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums civilās aviācijas objektam. Pretterorisma mācības noslēdzās piektdienas agrā rītā.

Mācību scenārijs paredzēja, ka teroristu grupa iebrūk lidostas teritorijā. To mērķis bija pārbaudīt visus pretterorisma elementus, kā tie darbotos reālā situācijā. Mācību scenārijs un norise tika pietuvināti realitātei. Saskaņā ar scenāriju teroristi bija uzbrukuši vienam no lidostas termināļiem un saņēmuši ķīlniekus. Inscenētās ķīlnieku krīzes laikā teroristi pieprasīja arī lidmašīnu, uz kurieni tika pārvesta daļa sagrābto cilvēku.

Mācību sākumā tika pārbaudīta tiesībsargājošo iestāžu gatavība reaģēt uz notikušo, tam sekoja komandcentru izvietošana lidostā un pārrunu sākšana ar teroristiem, kas noslēdzās ar ķīlnieku atbrīvošanu. Tāpat iesaistītie dienesti pārbaudīja aizturēto filtrēšanas metodes, lai pārliecinātos, vai starp atbrīvotajiem ķīlniekiem nav teroristu, un kriminālizmeklēšanas procedūru sākšanu.

Mežviets uzsvēra, ka mācības norisinājušās veiksmīgi, pateicās iesaistītajiem dienestiem, kā arī norādīja, ka to laikā gūtie secinājumi tiks rūpīgi izvērtēti.

«Pārbaudījām institūciju reaģēšanas gatavību un starpinstitucionālo sadarbību. Uzmanība tika pievērsta komandvadībai, sakaru sistēmām un informācijas sistēmām. Testēta tika arī speciālo uzdevumu vienību sadarbība,» sacīja Mežviets.

Mācībās piedalījās DP, Nacionālo bruņoto spēku, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas gaisa satiksmes, Civilās aviācijas aģentūras, kā arī lidostas «Rīga» un aviokompānijas «airBaltic» pārstāvji. Aviokompānija «Airbaltic» nodrošināja lidmašīnu, kas tika izmantota mācību laikā.

Ķīlnieku lomas mācībās atveidoja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts policijas koledžas kadeti.

Kopumā mācībās piedalījušās aptuveni 500 personas.

DP arī uzsver, ka mācības nav saistītas ar izmaiņām terorisma draudu situācijā Latvijā. DP vērtējumā terorisma draudu līmenis mūsu valstī joprojām saglabājas zems.