Ziņojums: Pārtikas eksportētājiem nav izdevies saglabāt visus jaunatrastos tirgus

Tajā norādīts, ka laikā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam

piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro,

kas ir 1,6% no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Tikmēr patlaban

no jaunajiem tirgiem aktīvi ir 16.

Vislabāk veicies tādos eksporta galamērķos kā Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Gruzija, Jordāna, Kirgizstāna, Ķīna.

Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība veido 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016.gada pusgada beigām no jaunajiem galamērķiem saglabājusies tikai Kosova. Vienlaikus būtiski izdevies kāpināt eksportu uz līdzšinējiem tirgiem - Beļģiju, Čehiju, Franciju, Norvēģiju, Uzbekistānu, Spāniju.

Saldētu zivju segmentā eksports sākts kopumā uz desmit jauniem tirgiem, kopējai vērtībai sasniedzot 0,26 miljonus eiro, kas ir 0,2% no eksporta vērtības, taču arī šeit šogad saglabājās tikai viens aktīvs jaunais tirgus - Serbija. Eksporta apjomus izdevies kāpināt uz diviem esošajiem tirgiem - Portugāli un Gruziju.

Savukārt zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, kā Ķīna, Ēģipte, Honkonga, Makao, Meksika, Jaunzēlande, Somālija u.c., kopējai vērtībai veidojot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3% no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai četri - Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija, kā arī sākts eksports uz tādiem jauniem galamērķiem kā Panama, Papua-Jaungvineja un Irāka.

Ziņojumā teikts -

lai gan piena, gaļas, kā arī zivju produkcijas ražotāji atraduši jaunus eksporta tirgus, to apgūšana ir lēns un dārgs process,

jo eksportētājiem nepieciešamas laikietilpīgas procedūras pārbaudēm un sertifikātiem.

Pagājušajā gadā kopumā ir saskaņoti 23 veterinārie sertifikāti pārtikas produktu eksportam, tostarp piena produktiem - uz Ķīnu, Indiju, Turciju, Maķedoniju un zvejas produktiem - arī uz Ķīnu, Ēģipti, Kataru, Maroku, Turciju, Meksiku. Arī 2016.gadā ir saskaņoti 23 sertifikāti, tostarp piena produktiem uz Irāku, Meksiku, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, zvejas produktiem uz Melnkalni, gaļai un gaļas produktiem uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kosovu, Austrāliju.

ZM secinājusi - lai turpmāk pārtikas uzņēmumi varētu apgūt jaunus tirgus, kā arī nostiprināties esošajos, nepieciešams nodrošināt aktīvu valsts pārstāvniecību svarīgākajos pārtikas nozares notikumos, jāgādā par atbilstošu informāciju eksporta mērķa valstīs, kā arī nepieciešami valsts atbalsta pasākumi lielu un eksportspējīgu pārtikas nozares uzņēmumu eksporta veicināšanas pasākumiem.

ZM jau iepriekš norādīja, ka, Krievijas importa embargo pagarinot līdz 2017.gada beigām, 3,5 gadu laikā piena ražotājiem nekompensētais ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt jau 233,5 miljonus eiro. Cūkkopības nozarē nekompensētie ieņēmumi embargo pagarināšanas gadījumā būs 33,2 miljoni eiro, zivju pārstrādātājiem embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem eksporta samazinājums veido 53,7 miljonus eiro.

Kā ziņots, Krievijas tirgus aizliegums 2014.gada augustā spēcīgi ietekmēja pārtikas nozares attīstību, jo Krievija bija lielākais Latvijas tirdzniecības partneris trešajās valstīs lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, 2013.gadā uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem 658 miljonu eiro vērtībā.

Kaimiņvalsts tirgus zaudēšana negatīvi atspoguļojās pārtikas uzņēmumu darbībā, kas pavērsās arī pret lauksaimniecības produktu ražotājiem. Īpaši sāpīgi to izjuta piena ražotāji, jo piena iepirkuma cena šovasar jau samazinājās līdz vidēji 17 centiem par kilogramiem, kas ir daudz zemāks par pašizmaksu.