/nginx/o/2018/07/10/8581008t1hbcdc.jpg)
Arvien vairāk jautājumu izraisa notikumi Uzbekistānā un neskaidrība par autoritārā līdera Islama Karimova veselības stāvokli. Prezidenta nāves vai rīcībnespējas gadījumā Uzbekistānā iespējams pat atklāts konflikts starp diviem ietekmīgākajiem varas grupējumiem, turklāt Uzbekistānas stratēģiskās nozīmes dēļ Vidusāzijā var sadurties Krievijas, Ķīnas un ASV intereses, trešdien vēstīja LTV «Panorāma». Vai tas var ietekmēt arī Latviju?
Uzbekistānas mediji un valsts pārstāvji turpina klusēt par autoritārā prezidenta Islama Karimova veselības stāvokli. Viņš nonāca slimnīcā ar asinsizplūdumu galvā, un neatkarīgie mediji jau pirmdien pasludināja viņa nāvi. To gan noliedz Karimova meita Lola, apgalvojot, ka stāvoklis ir stabils, bet pāragri prognozēt iznākumu. Prezidenta vecākā meita Gulnora krita nežēlastībā pēc ārvalstu mediju publikācijām par plašām savtīgām biznesa interesēm un koruptīviem darījumiem, tostarp ar zviedru telekomunikāciju operatoru. Tādēļ tagad tieši jaunākā meita Lola varētu būt galvenais līdzsvarojošais faktors no Karimova ģimenes, un tas var būt kritiski svarīgi, jo
pieaugošais varas vakuums atjauno klanu pretstatījumu un var izraisīt pat konfliktu starp Taškentas un Samarkandas varas grupējumiem.
«Uzbekistāna atrodas ļoti īpatnējā pozīcijā, jo tur nav nekādas iekšējas opozīcijas,
kura oficiāli kaut mazliet varētu kaut ko izdarīt,» skaidro politologs, vēstures doktors Kārlis Daukšts.
«Tā ir tipiska viduslaiku diktatūra, kurā notiek klanu cīņa. Tās var saasināties.
Tur divi grupējumi: Taškentas grupējums, otrs – Samarkandas grupējums. Savās rokās koncentrē patlaban galveno jautājumu – vai atteikties no Karimova vispār, vai meklēt kompromisu un saglabāt to stabilitāti – totalitāru stabilitāti – saglabāt, lai neizvērstu karu starp šiem grupējumiem,» norāda Daukšts.
Karimovam pašreizējā laulībā nav dēlu, tādēļ gaidāma varas nodošana ārpus ģimenes.
Iepriekš par pēcteci uzskatītais Uzbekistānas ministru kabineta priekšsēdētāja vietnieks pats nonācis mājas arestā. Tagad priekšplānā izvirzās cita kompromisa figūra – Drošības dienesta vadītājs, ģenerālpulkvedis Rustams Inojatovs, kurš pārstāv tā dēvēto Taškentas klanu.
Šajā Afganistānas robežvalstī un dabas resursiem bagātajā zemē saduras triju pasaules lielvaru – Ķīnas, ASV un Krievijas intereses.
Īstermiņā tas nozīmēs, ka Krievija būs aizņemta ar Vidusāziju, mazinot iespējas izaicināt Rietumus, piemēram, Baltijas reģionā. Tomēr
ilgākā termiņā spēku izkārtojums Vidusāzijā var atsaukties gan reģionālā, gan globālā mērogā.
«Šeit mēs redzam jaunu nestabilitātes perēkli, kura nozīme var būt ļoti spēcīga.
Tas var novērst no šejienes Krievijas uzmanību, kā arī Amerikas Savienoto Valstu uzmanību no Ukrainas un Baltijas.
To, ko mēs šeit saucam par Rietumu interešu sfēru, – jēdzienu, ko izmanto abas puses,» skaidro Daukšts.
Neskaidrības, kas apvij Uzbekistānas līderi Islamu Karimovu, kaimiņvalsts Kazahstānas līdera Nursultana Nazarbajeva smagās veselības problēmas un uzbrukums Ķīnas vēstniecībai vēl vienā kaimiņvalstī – Kirgizstānā, strauji atgriezis Vidusāziju pasaules ziņu virsotnē. Nākotnes spēku samērs šajā reģionā noteiks pat to, cik efektīva būs rietumvalstu cīņa ar grupējuma Islāma valsts teroristiem un Afganistānas talibu fundamentālistiem.