Karjeras jautājums. Man ir 45, 50, 55 gadi – vai esmu pieprasīts darbinieks?

Atbildes sniedza ekspertes ABLV Bank ABLV Bank, AS personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa un AAS Gjensidige Baltic Baltijas personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva. Turpiniet sūtīt savus dzīvesstāstus ar jautājumiem par darbu uz karjera@tvnet.lv, un mūsu eksperti palīdzēs atrast piemērotu risinājumu.

1. Mans tēvs jaunībā mācījās inženierzinības, bet savā jomā nekad nav strādājis. Līdz krīzes laikam vadīja savu uzņēmumu. Tagad pēdējos gados iesaistās dažādos projektos, tomēr stabilu darbu dabūt nevar. Tēvam ir nedaudz pāri 50, un pieteikties uz vakancēm, kas atbilstu izglītībai, nav vēlmes ne pašam tēvam, ne arī darba ņēmējiem, jo laiks un inovācijas ir pilnībā pārvērtušas šo sfēru un tēva zināšanas arī ir aizmirstas. Jaunu, pašam savu uzņēmumu attīstīt arī nav drosmes. Ko darīt šajā gadījumā? Vai ieteikt tēvam iet studēt un apgūt jaunu arodu? Kas varētu palīdzēt tēvam atrast piemērotu vakanci?

Artis

Labdien, Arti!

Inženierzinības ir ļoti pieprasītas darba tirgū, žēl, ka Jūsu tēvam vairs nav intereses par šo sfēru. Ja Jūsu tēvs ir vadījis savu uzņēmumu, tas nozīmē, ka viņam ir iegūtas daudzas profesionālās kompetences, kas nepieciešamas vadītājam. Līdzšinējā darba pieredze dažādos projektos arī liecina par viņa spējām. No tik vispārēja apraksta ir grūti ieteikt kādu konkrētu rīcību, bet, apmeklējot konsultantu profesionālās karjeras centros, varētu izkristalizēties Jūsu tēva stiprās puses, un tas palīdzētu saprast, kādā virzienā jāmeklē darbs. Protams, var domāt par studijām vai jauna aroda apguvi, bet cilvēkam pusmūžā jau ir pietiekama bagāža – uzkrātas gan teorētiskās zināšanas, gan dzīves pieredze. Šobrīd jāpalīdz viņam atrast pareizo virzienu, un tad meklēt darbu jau būs daudz vienkāršāk.

Lai Jūsu tēvam veicas!

2. Labdien. Mani sauc Uldis, un man ir 43 gadi. Es strādāju ar koku. Esmu strādājis pie dažādiem galdniecības meistariem Rīgā, Cēsīs un Siguldā. Esmu taisījis gan skapjus, gan gultas, gan dažādas mēbeles birojiem pēc pasūtījuma. Pēdējai vietai, kur strādāju, nācās mani atlaist, jo beidzās klienti. Meistars teica, ka viņam vienkārši neesot naudas… Vai es varu dabūt bezdarbnieku pabalstu? Kā man pareizi runāt ar savu meistaru, lai pierunātu viņu atstāt mani darbā? Negribu pazaudēt savu darbavietu un baidos, ka jaunu neatradīšu.

Labdien, Uldi!
Bezdarbnieku pabalstu saņemt ir tiesības visiem tiem pilsoņiem, par kuriem darba devējs ir maksājis sociālo nodokli. Ja Jūs saņēmāt darba samaksu legāli, t.i., nevis aploksnē, bet darba devējs ieskaitīja darba algu Jūsu norēķinu kontā un samaksājis visus nodokļus, Jums pienākas bezdarbnieka pabalsts. Par pabalsta apmēru, izmaksas kārtību Jums ir jājautā sociālās apdrošināšanas nodaļā. Beidzamajā darba dienā noteikti pieprasiet darba devējam, lai izsniedz Jums izziņu par Jūsu darba attiecībām uzņēmumā. Šo izziņu iesniegsiet attiecīgajā instancē, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka statusu.
Darba devējs nevar saglabāt darbiniekus, ja krītas ražošanas apjomi, līdz ar to ieņēmumi. Vienīgais, kas darba devējam ir jāievēro, samazinot darbinieku skaitu vai slēdzot ražotni, ir Darba likuma nosacījumi.
Ja esat labs sava aroda pratējs, noteikti atradīsiet jaunas darba iespējas!

3. Labdien!

Strādāju uzņēmumā jau trīs gadus. Savu un kolēģu panākumus vērtētu labi, ko pierāda regulāra stabilu ienākumu radīšana uzņēmumam un labas attiecības ar klientiem. Kad sāku darbu uzņēmumā, uzreiz pēc pārbaudes laika beigām saņēmu veselības apdrošināšanas polisi, taču, kad gads bija pagājis un termiņš beidzies, jauna polise netika piešķirta. To iegādi darbiniekiem uzņēmuma vadība atliek no mēneša uz mēnesi, un drīz būs pagājuši divi gadi, kopš polises darbiniekiem nav. Vai uzņēmumam ir pienākums nodrošināt veselības apdrošināšanas polisi arī tad, ja darba līgumā tā nav norādīta? Darbs un atalgojums ir apmierinošs, un šobrīd neesmu ieinteresēts meklēt citu darbu. Kā motivēt darba devēju iegādāties polisi man un citiem kolēģiem?

Pateicos iepriekš, Aigars

Daces Rūķītes-Kariņas viedoklis: Aigar, nevienam darba devējam nav pienākuma nodrošināt darbiniekiem veselības apdrošināšanu, tā ir darba devēja labā griba. Darba devējam vajadzētu būt ieinteresētam, lai darbiniekiem tiktu sniegta preventīva veselības problēmu apzināšana un ārstēšana. Augstus darba rezultātus var sasniegt ar veseliem darbiniekiem. Veselības apdrošināšana nav lēts bonuss. Varbūt Jūsu gadījumā darba devējam ir citas prioritātes, kurās ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu turpmāku darbu Jums un Jūsu kolēģiem. Katrā uzņēmumā ir atšķirīga organizācijas kultūra, kas nosaka veidu, kādā kārtībā var tikt izteikti un uzklausīti priekšlikumi un ierosinājumi. Varbūt ierosiniet, ka izmaksas par veselības apdrošināšanu var dalīt starp darba devēju un darbinieku - piemēram 80% no summas apmaksā darba devējs, bet pārējo darbinieks. Esmu pārliecināta, ka šādā veidā ieguvēji būs abas puses. Ja darbiniekam būs jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu, kaut nelielu, tad veselības apdrošināšanu iegādāsies tie kolēģi, kuriem tā patiešām ir nepieciešama, bet darba devējam nebūs nelietderīgi izlietoti līdzekļi. Pieredze rāda, ka ne visi apdrošinātie darbinieki izmanto veselības apdrošināšanu, jo veselības programmas ir atšķirīgas un katram cilvēkam ir savas vajadzības, bet uzņēmums ir samaksājis par visām polisēm 100%.

Atklāta un konstruktīva saruna darbiniekam ar darba devēju ir vērtīgs instruments dažādu jautājumu un problēmu risināšanā, pamēģiniet pārrunāt arī šo jautājumu.

Atbildi papildina AAS Gjensidige Baltic Baltijas Personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva:
Veselības apdrošināšana ir viena no darbinieku motivācijas sistēmas sastāvdaļām, ko piedāvā darba devējs. Neviens nevar piespiest darba devēju saviem darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanu, taču tas ir jautājums, par kuru vērts runāt, iesaistot sarunās arī darba dēvēja apdrošinātāju pārstāvjus vai arodbiedrību.

Būtiski apzināties, ka veselības apdrošināšanas piedāvājums var būt ļoti elastīgs darba devējam, jo apdrošinātais, sagatavojot piedāvājumu, vienmēr izstrādā optimālo risinājumu atbilstoši pieejamam finansējumam. Iespējams atrast veselības apdrošināšanas piedāvājumu, kas nav milzīgs finansiālais slogs darba devējam, bet nodrošina tos medicīnas pakalpojumus, kas nepieciešami darbiniekiem.

Prakse rāda, ka joprojām ir darba devēji, kas ne līdz galam izprot pieejamos nodokļu atvieglojumus, noslēdzot veselības apdrošināšanu darbiniekiem. Proti, iegādājoties veselības apdrošināšanas polisi, tās vērtības apmērā tiek samazināts uzņēmuma ienākumu nodoklis, darbinieka ienākumu nodoklis un sociālais nodoklis. Tas viss rezultātā veselības apdrošināšanas polises iegādei ļauj kalpot arī kā līdzeklim finanšu plūsmas optimizācijai.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šobrīd Latvijā ir apdrošināti aptuveni 30% darbinieku no visiem nodarbinātajiem, kas nav slikts rādītājs, taču to ir iespējams uzlabot. Šajā kontekstā gan rosinu darbiniekus savus vadītājus aicināt uz dialogu, nevis kategoriski pieprasīt nodrošināt veselības apdrošināšanas polises iegādi. Kopīgi meklēti risinājumi palīdzēs rast kompromisu. Savukārt AAS Gjensidige Baltic var palīdzēt atrast konkrētajam darba devējam un darbiniekiem piemērotāko veselības apdrošināšanas produktu un atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanu.