Rīgas dome par pedagogu algu lietu vērsīsies Satversmes tiesā

Sēdē domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka jaunajos pedagogu atalgojuma noteikumos ir iekļauts punkts, kas paredz, ka Rīgā skolēnu un skolotāju attiecības koeficients ir 16,5:1, bet citās lielajās skolās 15,5:1, tāpēc katrs bērns, kurš apmeklēs skolu jebkurā citā lielajā pilsētā, no valsts saņems finansējumu 72 eiro mēnesī, savukārt Rīgā tie būs 68 eiro.

Ušakovs uzsvēra, ka šāda situācija samazinās izglītības kvalitāti Rīgā, tāpēc dome par to vērsīsies Satversmes tiesā. Koeficientiem jābūt vienādiem, uzsvēra Rīgas mērs.

Pirms balsojuma Rīgas domes «Vienotības» frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte norādīja, ka partijas deputāti par šo jautājumu nebalsos, jo tā kontekstā ir redzamas vairākas problēmas.

«Mums piedāvā balsot par kaut ko, par ko mums nav ne mazākās nojausmas. Saturs un argumentācija mums nav zināma,» pauda Ēlerte.

Viņa arī pavēstīja, ka priekšlikumu vērsties Satversmes tiesā nevar uzskatīt par domes iesniegtu, ja deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar nolikumu, tēzēm, principiem un to, kas tieši tiks pārsūdzēts. «Deputāti var nonākt neērtā situācijā, ja Satversmes tiesa konstatēs, ka iesniegumam trūkst argumentācijas,» norādīja deputāte.

Savukārt Ušakovs pauda nožēlu, ka «deputāti savā argumentācijā izmanto melus». Viņš arī nosauca izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (V) par meli, jo viņš sakot, ka Rīga pa septiņiem gadiem neko nav izdarījusi izglītībā.

Ušakovs norādīja, ka, «pateicoties reformai, Rīgas līderu pedagogiem atalgojums samazināsies par 100 eiro mēnesī».

Tāpat viņš uzsvēra, ka pēc likumdošanas nav atšķirības starp bērniem, kas skolu apmeklē Rīgā vai citās pilsētās. Rīgas mērs arī pauda uzskatu, ka pedagogu algu noteikumu apstiprināšana ir politisks uzstādījums no partijas «Vienotība» puses, jo nav nekādu paskaidrojumu, kāpēc pie vienādiem parametriem un bērnu blīvuma Rīgā un citās lielajās pilsētās nav vienādi nosacījumi.

«Pašvaldība pilnībā atbalsta to, ka jābūt atšķirībai starp lauku skolām un pilsētas skolām, bet nevar būt atšķirība starp Rīgu un citām pilsētām. Izglītības un zinātnes ministrija ar šo reformu Rīgas skolēnus padara par otrās šķiras bērniem, un tā ir diskriminācija,» norādīja Rīgas mērs.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) norādīja, ka, paskatoties uz 500 bērnu skolām Jelgavā, Jūrmalā vai Rīgā, visi parametri ir vienādi, klašu piepildījums ir vienāds, bet skola Rīgā saņems par 6% mazāku finansējumu tikai tāpēc, ka tā ir Rīgā. Savukārt Pierīgā tieši tāda pati skola saņems par 11% vairāk nekā Rīgā.