Kur pēkšņi pazuduši Getliņu dārgie tomāti?

Kāpēc Getliņu tomāti ir tik dārgi?

Pesticīdu izmantošana Getliņu siltumnīcās nav vajadzīga, jo apkures caurulē, kas atrodas starp tomātu stādiem, ir 47 grādi un tādējādi augu biezoknī tiek žāvēts gaiss. Savukārt augšpusē darbojas ventilatori, kas nodrošina gaisa kustību, lai tomātu lapas nepaliktu mitras un tādējādi neattīstītos sēņu slimības.

«Līdzīgi ir arī mājas siltumnīcās. Ja, atverot siltumnīcu, redzu, ka tomātu galotnēs ir ūdens piliens, mitruma dēļ var attīstīties sēņu slimības. Mēs no tām izvairāmies ar ventilatoriem un apkures sistēmu.»

Darbinieki dara visu iespējamo, lai tomātos neattīstītos sēņu slimības.

Sēņu slimību novēršanā palīdz arī pie griestiem piestiprināti sarkani bunduļi. Tie ir sērotāji, kas izdala dabīgo sēru, kurš noklāj lapu virsmas un neļauj uzdīgt sēņotnei.

Tomātus izvēlēts audzēt akmens vatē, jo tad substrāts nav jādezinficē ar ķīmiskiem līdzekļiem. «Teorētiski tomāts var augt jebkur: akmens vatē, kūdrā, keramzītā, perlītā, šķembās. Galvenais, lai tas var izveidot sakņu sistēmu, ko sauc par tomātu muti, ar ko tas uzņem barību.

Ja starp šķembām ir tomātam vajadzīgās barības vielas, viņš tur var augt bez problēmām.

Barības precizitāte ir 1 mg/l.»

Lai novērstu dažādas tomātu kaites, regulāri – vismaz reizi mēnesī - tiek ņemtas substrāta analīzes. «Augs parāda, ka kaut kas nav kārtībā, bet mēs nedrīkstam nodzīvoties līdz tam brīdim, kad augs parāda. Ja augam nokalst lapas, saprotam, ka jau ir par vēlu. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēku, kuram jāiet pie ārsta profilaktiski. Es jūtos vesels, bet aizeju pārbaudīt savu veselību. Tas pats jādara arī augiem. Es augus visu laiku salīdzinu ar cilvēkiem. Principā tas ir dzīva būtne tāpat kā cilvēks.

Tomātam ir vajadzīgi gandrīz tādi paši klimatiskie apstākļi, kādi ir cilvēkam. Ja augs ar lapu starpniecību parāda, ka viņam kaut kas nav kārtībā, es jau esmu kaut ko «salaidis dēlī». Ja es to pamanu pašā sākumā, varu to labot, bet principā man visu laiku ir jāstrādā profilaktiski. Jāveic lapu un substrātu analīzes. Es regulāri vēroju augu fizisko stāvokli – ik nedēļu tiek mērīti augi un lapas. Visu laiku tiek darbināta vesela zinātne, lai tos uzturētu labā stāvoklī,» agronoms stāsta un piebilst, ka Getliņu tomātiem ir garš dzīves cikls.

Sezonas laikā tomāts izaug līdz 15 metriem.

Kāpēc tomāti ir tik dārgi?

Runājot par Getliņu tomātu dārdzību, uz ko norāda daudzi pircēji, Strauts skaidro, ka Polijas tomāti, kas audzēti zem lampām, ir vēl dārgāki nekā Latvijas tomāti, bet tos neeksportē. Tie poļu tomāti, kurus siltumnīcās audzē 10 ha platībā, paliek vietējā tirgū.

Cenu atšķirība veidojas saistībā ar vairākiem faktoriem. Polija ir ļoti liels tirgus, kurā tomātus audzē ļoti daudzās siltumnīcās. Tāpat Polijā tiek ražotas daudzas citas ar tomātu audzēšanu saistītas lietas, piemēram, akmens vate, līdz ar to tomātu pašizmaksa ir zemāka. Polijā arī laika apstākļi ir ievērojami labāki nekā Latvijā – aptuveni par pusotru mēnesi gaišāks nekā pie mums. Piemēram, poļi siltumnīcu lampas ieslēdz novembrī, bet Latvijā tas jādara jau oktobrī. Savukārt mums lampas jādedzina līdz maijam, bet viņiem pietiek līdz martam.

Agronoms saka, ka tomātu audzēšanā ļoti vajadzīgas bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas zināšanas. Tāpat ļoti svarīgi izvēlēties labas un pārbaudītas augļu šķirnes. Protams, mājas apstākļos, kad saimnieks neplāno lielu ražu, tomāts augs arī bez īpašām rūpēm, bet Strauts uzsver, ka cīnās par lielāku ražu.

«Ja audzē plastmasas tomātus, viņi vāc ražu. Bet es cīnos par ražu. Man ir jācīnās par katru gramu. Ja es audzēšu plastmasas tomātus, es to pašu ražību sasniegšu daudz vienkāršāk. Bet mēs ejam grūtāko ceļu, jo plastmasas tomāts cilvēkiem ir «piegriezies».» Arī no konkurences viedokļa nav jēgas audzēt tādus pašus tomātus, kādus atved no Spānijas un Marokas par zemāku cenu. Lai arī Getliņu siltumnīcas izskatās lielas un plašas, izrādās, ka tajās strādā tikai 12 darbinieki.

Katram cilvēkam ir atvēlētas 20 sekundes nedēļā viena auga apkopšanai.

Veikalos redzami arī saspiesti un sadurti tomāti. Kas vainīgs?

Patlaban Getliņos audzē tomātus un puķes, bet drīzumā varētu sākt darboties arī ar gurķiem. Plānota ļoti moderna gurķu siltumnīca. Savukārt vīnogu un citu augu audzēšana nav rentabla. «Godīgi sakot, ja man būtu jāmaksā par apkuri, tas būtu nerentabli.» Tomātu audzēšanu nav plānots paplašināt, jo to neļauj ierobežotā atrašanās vieta.

Vispār Getliņu siltumnīcu ideja radās tāpēc, ka no atkritumiem bija savākta gāze, ko attīrīja, sadedzināja un saražoja elektrību. Tā kā pāri palika siltums, to nolēma neizmest laukā, bet gan uzbūvēt siltumnīcu, kam ir ir liela vajadzība pēc siltuma.

«Ziemā siltumnīcas ir ļoti ietilpīgas kā būves, tāpēc arī vasarā mēs varam kurināt un mums nav jālieto ķimikālijas – to izdara apkure,» Strauts skaidro un piebilst, ka tomātiem nav nekādas fiziskas saskares ar atkritumu izgāztuvē nodotajiem atkritumiem. Vienkārši runājot, var teikt, ka miskastē tomāti neaug. Zem siltumnīcām 2 metru biezumā atrodas tīras smiltis. Siltumnīcās nav nekā no atkritumiem, un stikla ēku vietā kādreiz bija mežs un krūmi.

Iepriekš no atkritumiem radušos siltumu neizmantoja un vienkārši laida gaisā.

Speciālisti bija aprēķinājuši, ka ar šeit radīto siltumu varētu apkurināt visu Olaini.

Viena pieskāriena tehnoloģija

Interesanti, ka daļai siltumnīcās augošo tomātu ir uzlīmētas nelielas uzlīmītes. Pie uzlīmēm tiek tikai gandrīz gatavi augļi, tās dienu pirms novākšanas izdala darbiniece, kura iet apgaitā. «Cilvēkam, esot stāvus, ir ērtāk aplīmēt augošu tomātu, nevis pēc tam locīties pa kastēm. Tas saistīts ar darba ražīgumu.»

Novācot tomātus, tiek ievērota tā saucamā viena pieskāriena tehnoloģija. Tā nozīmē, ka, jau lasot, tomātu novērtē un novieto pareizajā kastē, kuru transportēs uz veikalu. Katram tomātam kopējs ir pieskāries tikai vienu reizi. «Ja veikalā redzami samīcīti tomāti, tā nav siltumnīcu darbinieku vaina. To izdara paši pircēji. Mēs esam runājuši ar lielajiem veikalniekiem, bet viņi saka, ka nevar neko izdarīt.

Cilvēkiem patīk pirkt ar pirkstiem, nevis ar acīm.

Veikalnieki kādreiz ir taisījuši uzsaukumus, lai cilvēki vispirms pērk ar acīm, bet pēc tam ņem ar rokām, nevis paņem vienu, otru un trešo. Ja veikalā kastei pieskaras simts cilvēku, no tomātiem nepaliek nekas pāri.» Lai pārliecinātos par Getliņu tomātu kvalitāti, grupas var pieteikties ekskursijās.

Agronoms min kādu komisku piemēru ar ananasiem: «Veikalā ananasa kātiņu pagroza viens pircējs, pagroza otrs pircējs, bet trešajam ananass jau ir gatavs.» Arī ar arbūziem ir līdzīgi – tos tausta un pa tiem bungo ļoti daudz pircēju.

Viņš arī atgādina, ka Getliņu tomāti, tāpat kā jebkurš auglis vai dārzenis, pirms lietošanas ir jāmazgā, jo tie nav pasargāti no ikdienišķajiem putekļiem.