Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8596224t1hb5b2.jpg)
Ar lūgumu pēc kredīta bankā cilvēki visbiežāk vēršas, lai saņemtu finansējumu pirkumiem ilgtermiņa lietošanai, piemēram, mājokļa labiekārtošanai vai remontam, auto un nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus kredīts tiek izmantots arī citiem mērķiem - medicīnas, izglītības un ceļojumu izdevumu segšanai, arī parādu apmaksai.
Pēdējo trīs gadu laikā kredītu bankā izmantojuši 43,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk to apliecinājuši 26-35 un 36-45 gadus veci respondenti - attiecīgi 54% un 55%, kamēr visretāk kredītus ņēmuši 18-25 un 46-55 gadus veci aptaujātie - attiecīgi 68% un 62%, liecina AS «DNB banka» aptaujas rezultāti.
Salīdzinoši biežāk pēdējo trīs gadu laikā
kredītu iespējas izmantojuši iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī, - tādu ir 64%,
bet visretāk tie, kuru personīgie ienākumi nepārsniedz 600 eiro mēnesī, - tādu ir 38%.
No visiem respondentiem teju katrs trešais jeb 30% aizdevumu izmantojuši auto iegādei. Ar šādu mērķi kredītu visbiežāk saņēmuši 46-55 gadus veci respondenti, bet gandrīz četras reizes retāk - 11% - jaunākā respondentu grupa, 18-25 gadus vecie.
Kopumā gandrīz katrs piektais jeb 18% no respondentiem kredītu izmantojuši mājokļa remontam vai labiekārtošanai. Tāpat kredīts izmantots nekustamā īpašuma - mājas, dzīvokļa, zemes (15%) - vai citu lielāku pirkumu (16%) iegādei. Salīdzinoši liela daļa respondentu kredītu izmantojusi arī parādu segšanai (15%). Šo atbildi sniedzis aptuveni katrs piektais respondents jeb 23% ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī, kamēr iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro tā atbildējuši aptuveni trīs reizes retāk (7%).
Mazāka daļa kredītņēmēju jeb 8% kredītu izmantojuši medicīnas izdevumu segšanai. Visbiežāk šo iespēju izmantojuši vecāka gadagājuma respondenti - aptuveni katrs desmitais jeb 11% aptaujāto vecumā no 56 līdz 65 gadiem. Savukārt gandrīz 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc kredīta vērsušies, lai segtu mācību un ceļojumu izdevumus.
Retāk minēti arī citi piemēri - motocikla vai velosipēda iegāde, lielu svētku organizēšana, piemēram, kāzu, dzimšanas dienas, dāvanu iegāde un citi varianti.
Vaicāti par pēdējā saņemtā kredīta summu, ceturtā daļa respondentu atklāja, ka kredīts bijis apmērā līdz 300 eiro, bet katrs piektais respondents ņēmis kredītu no 301 līdz 600 eiro apmērā. Tam sekojuši arī finansiāli apjomīgāki kredīti. Piemēram, 13% aptaujāto ņēmuši kredītu virs 10 000 eiro, bet katrs desmitais ņēmis kredītu par summu no 1001 līdz 2000 eiro, tikpat daudz respondentu - no 2001 līdz 4000 eiro.
Salīdzinot atšķirīgas respondentu grupas, iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī visbiežāk - 41% - ņēmuši kredītus līdz 300 eiro, kamēr tie, kuru ienākumi ir 600-800 eiro robežās un virs 800 eiro mēnesī, nelielajiem kredītiem pieteikušies ievērojami retāk - attiecīgi 17% un 13% gadījumu. Turpretī šo grupu respondenti visbiežāk pieteikušies apjomīgākiem kredītiem, kas pārsniedz 10 000 eiro, - abos gadījumos 19%-20%.
Aptauja tika veikta no 20.jūlija līdz 31.jūlijam. Tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas.