ANO Drošības padome balsos par ieroču embargo noteikšanu Dienvidsudānai

Pagājušajā mēnesī Dienvidsudānas prezidents Salva Kīrs un bijušais viceprezidents Rīks Mačars vienojās par «pastāvīgu» pamieru pēc savām tiešajām sarunām, kas bija pirmās gandrīz divu gadu laikā.

Daudzi mēģinājumi panākt mieru Dienvidsudānā ir bijuši neveiksmīgi. Iepriekšējais pamiers pērnā gada decembrī tika pārkāpts jau pēc dažām stundām.

Daudzie neveiksmīgie pamiera mēģinājumi ir izsmēluši Dienvidsudānas ārvalstu sabiedroto pacietību. ANO rezolūcijas projektā, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, paustas dziļas bažas par Dienvidsudānas līderu nespēju pielikt punktu vardarbībai.

Rezolūcija paredz noteikt Dienvidsudānai ieroču embargo un atļautu ANO dalībvalstīm iznīcināt vai neitralizēt ieroču kravas, ko aizliedz embargo.

Rezolūcija paredz arī par gadu pagarināt Dienvidsudānai noteiktās sankcijas.

Taču ANO Drošības padomē vairākas valstis, tostarp Krievija, Ķīna un Etiopija, nevēlas sankciju pastiprināšanu, lai neapdraudētu Austrumāfrikas valstu apvienības IGAD vidutājas centienus, kas palīdzēja sestdien noslēgt vienošanos par varas dalīšanu starp Dienvidsudānas līderiem.

Šī vienošanās paredz, ka Kīrs atgriezīsies viceprezidenta amatā, kamēr sarunas turpināsies.

ASV un Eiropas valstis uzsver, ka, ņemot vērā šīs vienošanās trauslumu, nepieciešams saglabāt maksimālu spiedienu uz Dienvidsudānu, lai tā virzītos pretī mieram.

Dienvidsudāna ieslīga etniskā pilsoņkarā 2013.gada decembrī divus gadus pēc neatkarības iegūšanas, kad prezidentam Salvam Kīram lojālie spēki sāka cīņu pret bijušajam viceprezidentam Rīkam Mačaram lojālajiem spēkiem. Kīra ir no dinku tautības, bet Mačars pārstāv nueru tautību.

Pilsoņkarā ir nogalināti desmitiem tūkstoši cilvēku, un tas ir izraisījis Āfrikas lielāko bēgļu krīzi kopš 1994.gada Ruandas genocīda.

Vairāki miljoni valsts iedzīvotāju ir tuvu badam.