Rudenī ārvalstu noguldījumu apmērs Latvijas bankās varētu sasniegt € 3,5 miljardus

Viņš norādīja, ka vietējie noguldījumi Latvijas bankās šobrīd veido 12,5 miljardus eiro, kamēr pārējie - 5,1 miljardu eiro. Šobrīd ir zināms «ABLV Bank» kopējais noguldījumu apmērs, kas būs jāizmaksā, kā arī ir zināmas, citas summas, kuras vēl varētu aizplūst no pārējā banku sektora, tādēļ rudenī ne-Latvijas noguldījumu apmērs sasniegs 3,5 miljardus eiro.

«Šāda proporcija Latvijā nav bijusi ilgus, ilgus gadus. No ekonomiskā viedokļa es to nevērtēju. Es vērtēju tikai no politisko uzstādījumu un risku samazināšanas viedokļa. No šī skatu punkta, tas ir ļoti liels panākums. Tas ir kompliments arī mūsu bankām, jo ierobežotā laikā nodrošināt to, ka Latviju pamet tuvu desmit miljardiem eiro... Nav daudz valstu, kur bankas šāda tipa problēmu varētu atrisināt. Pateikties varam arī tam, ka bankas izpildīja komisijas prasības, jo tā saucamajām nerezidentu bankām bija prasība uzturēt arī papildu likviditāti un papildu kapitālu. Tagad to visu varēja likt lietā un finanšu sektors ar uzdevumiem varēja tikt galā,» teica Putniņš.

Viņš piebilda, ka pamatā ārvalstu klientu nauda no bankām aizplūdusi pēc banku iniciatīvas, nevis pašu klientu vēlmes. «Pamatvirzība noteikti ir no bankām. Ārzemju klienti mūsu apstākļus parasti nemaz tik labi nezina, tam parasti seko tikai lielākie klienti. Tādēļ iniciatīva parasti ir banku pusē. Mēs arī zinām, ka šī klientūra Latviju nemaz pamest nevēlas. Tas nozīmē, ka mums visiem ir jānovērtē tas darbs, ko dara bankas, apzinot klientus. Tas ir noticis klusi, konstruktīvi un delikātā manierē. Es nedomāju, ka visos gadījumos tas bija vienkārši,» atzina Putniņš.

Viņš arī atzīmēja, ka pārmaiņas banku sektorā, kuras notiek «ABLV Bank» ēnā, ir nozīmīgākas nekā gadījums ar «ABLV Bank». «Mēs pašlaik pieredzam diezgan vēsturisku posmu, kad mainās pamati, kuri banku sistēmai bija veidoti iepriekšējos 25 gadus. [Tas attiecas uz to], ar kādiem klientiem, ar kāda tipa naudu, ar kādiem biznesa modeļiem strādāja lielākā daļa Latvijas banku. Te mēs neskaitām klāt skandināvu bankas, jo jāatceras, ka sākotnēji to Latvijā nemaz nebija. Visa austrumu klientu apkalpošanas tradīcija, kura Latvijā tika izveidota deviņdesmito gadu sākumā, un pirmās licences tika saņemtas pat vēl padomju laikos, acīmredzot, mainīsies. Es domāju, ka šā gada laikā mēs atvadīsimies no tāda termina kā nerezidentu bankas un nerezidenti, ar to apzīmējot klientus,» sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka čaulas kompāniju apkalpošanas aizliegums ir tikai viena specifiska klientu daļa - bankas slēdz ne tikai čaulas kompāniju kontus, kā tas ir paredzēts likumā, bet klientu bāze tiek tīrīta arī pēc būtības. Pirmkārt, tas attiecas uz NVS klientūru.

«Mēs pavadām šo procesu ar prasību par pārstrādātiem biznesa plāniem, un 30.jūnijs bija trešās, galīgās un pārstrādātās versijas iesniegšanas termiņš. Biznesa plāniem ir jāataino jaunā realitāte. Mums vasara un rudens paies, šos biznesa plānus vērtējot. Tālāk jau šie plāni tiks izmantoti vispārējā riska novērtējumos, kur viena no sadaļām ir biznesa plāna vērtējums. Pamatojoties uz kopējo vērtējumu, mēs arī noteiksim galīgo kapitāla prasību bankām. Biznesa plānam, runājot par nākotnes kapitāla prasību, būs ļoti liela nozīme. Jaunajiem biznesa plāniem jau ir jāatspoguļo banku riska apetīte, un mēs vērtēsim, cik lielā mērā ir ņemtas vērā mūsu rekomendācijas un vispārējā nostāja valstī par postpadomju telpas klientūras samazinājumu. Te gan mēs neiekļaujam Baltijas valstis,» klāstīja Putniņš.

Tāpat FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES), kā arī eirozonas valsts, tādējādi investīcijas no šī reģiona tiek gaidītas, un zināmos apstākļos ES noguldījumu pieaugums pat ir vēlams, jo kaut kādai aizstāšanai banku bilanču pasīvu pusē būs jānotiek.

«Noteikti būs zināma pārdale arī vietējo klientu tirgū. Noteikti zināmā mērā noguldījumi tiks arī aizstāti un ES klientūra noguldījumu portfeļos noteikti pieaugs. Tas nav slikti, jo mainīsies arī termiņa struktūra. Tie vairs nebūs pieprasījuma noguldījumi, kuri parasti bija nauda, kura tika noguldīta kontos nākamās dienas transakcijām. ES klienti lielākoties nozīmē termiņdepozītus uz pusgadu, gadu, diviem gadiem. Ja atgriežamies pie klasiskajiem depozītiem, tas ļaus bankām arī piekopt citu biznesa modeli, nodarbojoties nevis ar transakciju biznesu, bet ar kreditēšanu, vērtspapīru darījumiem. Tas būs citādāk, nekā bija iepriekš. Protams, ka pieaugs citi riski. Papildu uzmanība būs jāpievērš kredītriskiem, tirgus riskiem. Savukārt bankām būs jābūt gatavām turēt kapitālu uzkrājumiem,» pauda Putniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka biznesa plāni nav tikai formāls apraksts - tā ir kaukulēta prognoze, ar ko bankas nodarbosies, kas būs klienti u.tml. «Tas ir jau salīdzinoši sīki izstrādāts dokuments, un, pirms teikt «jā» vārdu, mums ir jāpārliecinās par tā patiesumu, par to, vai plāni ir reāli. Tāpat prasība būs šos plānus nodrošināt ar pietiekamu rentabilitāti. Tādas rentabilitātes, kāda izrietēja no iepriekšējā biznesa modeļa, vairs nebūs. Tajā pašā laikā rentabilitāte iepriekš bija ar zināmu un pat diezgan nozīmīgu virspeļņas elementu. Mēs vēlamies redzēt labu ienesīgumu, bet normas robežās. Apzināmies grūtības, kuras bankām būs jāpārvar, bet zaudējumus un nenoteiktību mēs arī nevēlētos redzēt,» atzina Putniņš.

Viņš piebilda, ka biznesa plānus ir iesniegušas visas bankas un tuvākie divi trīs mēneši tiks veltīti to vērtēšanai. «Dialogs turpināsies, jo mums ir jāsniedz savs redzējums arī banku īpašniekiem, ja mums kaut kas nepatiks. Ja ar plāniem turpmāk strādāt nebūs iespējams, tad būs jārisina jau cita veida problēmas. Tādēļ mums ir darbs ne tikai ar «ABLV» likvidācijas plānu, bet arī ar funkcionējošo banku biznesa plāniem,» minēja Putniņš.

Jautāts, vai banku biznesa plānos paredzētie darbības modeļi ļoti pārklājas, vai arī tiek meklētas atšķirīgas darbības nišas, FKTK vadītājs norādīja, ka ir abi varianti. «Ir gan, gan. Ir lietas un virzieni, kuri pārklājas. Piemēram, e-komercija, noguldījumu piesaiste no bagātajām eirozonas valstīm, aktivitātes vietējā tirgū, kreditēšana. Tas pārklājas, un tas ir normāli, jo tā ir realitāte, ar kuru jāstrādā. Tas nav nekas slikts. Tajā pašā laikā iezīmējas arī zināmas nišas. Ir bankas, kuras vietējā tirgū centīsies nenākt un saglabās ārzemju klientus apkalpojošo profilu, bet pārslēdzoties no NVS uz citām jurisdikcijām. Arī tas der, ja vien mēs runājam par zema riska ģeogrāfiskajām zonām. Līdz ar to bilde nav vienkārša, un scenāriji varētu būt visai raibi,» sacīja Putniņš.

Savukārt, runājot par iespējām Latvijas bankām piesaistīt klientus no ES, FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka šajā gadījumā runa ir par to, ar kādām metodēm klienti tiek iegūti. «Klasiskai darbībai, kad bankas izmanto pārrobežu darbības tiesības vai atver ārzemēs filiāles un tad gaida, ka klienti pie viņiem nāks, izredzes ir zemas. Tur ir gan reputācija, gan citi apstākļi, kas to var kavēt. Taču ir tāda lieta kā noguldījumu platformas, kur klienti maz interesējas par reputācijas jautājumiem un pamata stimuls ir ienesīgums,» teica Putniņš.

Viņš piebilda, ka bankas savstarpēji konkurē ar piedāvātajām noguldījumu likmēm garantēto noguldījumu apmērā, proti, līdz 100 tūkstošiem eiro un FKTK uzdevums ir kontrolēt, vai bankas spēj attiecīgās likmes nodrošināt. «Arī pagātnē mēs esam cīnījušies ar to, ka vietējā tirgū tika piedāvātas neattaisnoti augstas likmes. To mēs uzraudzīsim. Tādēļ ir vajadzīgi arī biznesa plāni,» uzsvēra Putniņš.