/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/11/8621480t1h5bfd.jpg)
Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Dūklavs: lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt kompensācijas (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.
Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.
Vienlaikus zemkopības ministrs pastāstīja, ka rudenī, kad būs zināmi zaudējumu apmēri, jautājumu par palīdzību zemniekiem varētu pārrunāt Eiropas Savienības zemkopības ministru sanāksmē.
Kā ziņots, jūnija beigās Krīzes vadības padome nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā saistībā ar sausumu, bet tā vietā to noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu.
Krīzes vadības padome neatbalstīja ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai «force majeure» apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai «force majeure» apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.
No ilgstošā sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.