Kabatzagļiem var uzsmaidīt veiksme, jo puse ļaužu neaizsargā mobilās ierīces ar paroli

Tagad daudzi piekļūst internetam un veic darbības tiešsaistē galvenokārt no mobilajām ierīcēm, tāpēc ierīces zaudēšana sīkā zādzībā ir potenciāli kaitējošāka un nepatīkamāka nekā līdz šim. Piemēram, 38% aptaujāto personu Latvijā apgalvo**, ka lieto internetu viedtālrunī katru dienu, un 12% tagad pastāvīgi izmanto planšetdatoru darbībām tiešsaistē.

Tas nozīmē, ka šajās ierīcēs tiek saglabāti un no tām nosūtīti vairāku veidu vērtīgi dati. Piemēram, gandrīz piektdaļa valsts iedzīvotāju (18%) viedtālrunī regulāri izmanto tiešsaistes banku pakalpojumus, kas, protams, sniedz piekļuvi vērtīgai finanšu informācijai. Turklāt 21%, kas pastāvīgi izmanto viedtālruni piekļuvei e-pastam, apgalvo, ka izmanto to arī aktivitātēm sociālajos medijos — abi veidi ietver milzīgu konfidenciālo datu apjomu.

Tomēr daudz vērtīgu datu mobilajās ierīcēs ne vienmēr padara ļaudis apzinīgus un liek nodrošināties

— mazāk nekā puse (48%) aizsargā mobilās ierīces ar paroli un tikai 14% šifrē datnes un mapes, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi. Tātad, ja ierīces nonāk svešās rokās, visi dati, sākot no personiskajiem kontiem līdz fotogrāfijām, vēstulēm un pat finansiālajai informācijai, var kļūt pieejami kādam citam.

Nozīmīgas sekas var būt pat ar paroli aizsargātas ierīces zaudējumam. Piemēram, mazāk par pusi (41%) ļaužu veido datu rezerves kopiju un tikai 22% izmanto pretnozagšanas funkcijas mobilajās ierīcēs. Tas nozīmē, ka ierīču bijušajiem īpašniekiem, visticamāk, neizdosies piekļūt savai personiskajai informācijai un kontiem.

**_{Baltijas interneta lietotāju drošības paradumu aptauju veica aģentūra A.W.Olsen&Partners pēc Kaspersky Lab pasūtījuma 2017.gada novembrī. Aptaujā piedalījās 1200 respondenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.}